Pavasaris tautas kalendārā vienmēr ir bijis īpašs laiks, kad dabas pārmaiņas ne tikai gaida, bet arī ļoti uzmanīgi vēro. Pēc tā, cik ātri kūst sniegs, kad atgriežas pirmie gājputni un kāds ir pavasara pirmais pērkons, cilvēki gadsimtiem ilgi centās uzminēt gaidāmo vasaru.
Šīs senās gudrības palīdzēja saprast, vai laiks būs piemērots sējai un vai raža rudenī būs bagātīga. Esam apkopojuši tautas ticējumus martam, aprīlim un maijam, kas palīdzēs labāk izprast dabas valodu.
Marts — cīņa starp ziemu un pavasari
Tautas apziņā marts ir ļoti svārstīgs mēnesis. To mēdz saukt par laiku, kad ziema vēl negrib atkāpties, bet pavasaris jau klauvē pie durvīm. Senatnē martu dēvēja dažādos vārdos, piemēram, par “sērsnu mēnesi” vai “teciņu mēnesi”, jo parādījās pirmie atkušņi un kailas zemes plankumi. Šajā laikā daba mēdz “gan raudāt, gan smieties” — vienā brīdī spīd spoža saule un pil lāstekas, bet jau nākamajā uznāk ass sals vai sniegputenis.
Tika uzskatīts, ka tieši marts nosaka to, cik straujš vai lēns būs viss pavasaris. Ja mēneša vidū parādījās pirmie cīruļi vai mājas strazdi, tas bija drošs signāls, ka siltums vairs nav aiz kalniem. Martā dabu vēroja īpaši uzmanīgi, lai zinātu, kam gatavoties vasarā.
Ticējumi par laikapstākļiem:
Ja sniegs nokūst ļoti agri, ziema vēl var atgriezties — pavasaris būs ilgs un nelīdzens. Pēkšņs un straujš siltums marta sākumā mēdz būt mānīgs, tam bieži seko stipras salnas.
Ja gājputni atgriežas lielos baros, pavasaris iestāsies ātri un bez lieliem pārsteigumiem. Ja strazdi uzreiz pēc ierašanās sāk vīt ligzdas, pastāvīgs siltums jau ir klāt.
Zemu lidojošas dzērves liecina, ka laikapstākļi drīzumā pasliktināsies. Augstu lidojošas zosis sola lielus pavasara plūdus un daudz ūdens. Ja pavasara pirmais pērkons ir skaļš un dārdošs, gads solās būt ražīgs. Daudz zirnekļtīklu gaisā pavasara sākumā vēsta par karstu un sausu vasaru.
Ticējumi par ražu:
Ja bērzs saplaukst pirms alkšņa, vasara būs sausa; ja alksnis pirmais — vasara būs slapja. Ja martā ir daudz miglainu dienu, labi augs lini un kaņepes. Garas un resnas lāstekas pie jumtiem sola bagātīgu graudu ražu rudenī. Ja marta vidū uz sliekšņa ir daudz kūstoša sniega ūdens, maija sākumā būs gana zāles lopiem.
Aprīlis — ūdeņu un mānīga siltuma mēnesis
Ja marts pavasari tikai piesaka, tad aprīlis to atved pa īstam. Šo mēnesi mēdz saukt par “ūdeņu mēnesi” vai “sulu mēnesi”, jo kūst pēdējais sniegs un upes iziet no krastiem. Taču aprīlim ir arī blēža slava. Tas var apsolīt siltu sauli, bet no rīta pārsteigt ar baltu sarmu vai pat pēkšņu sniegu.
Senie nostāsti brīdina pārāk ātri nenolikt siltās drēbes un nebeigt kurināt krāsnis, jo aprīlis mēdz “pajokot”. Tas ir pārejas laiks, kad daba mostas skaļi un strauji, bet vēl nav pilnībā nostabilizējusies.
Ticējumi par laikapstākļiem:
Ja aprīlī upes iziet tālu no krastiem, pavasaris ir uzvarējis un aukstums neatgriezīsies. Pēkšņs sniegs aprīlī tiek dēvēts par “ziemas atgriešanos” uz dažām dienām, lai atvadītos. Ja 7. aprīlī ir pērkona negaiss, vasara būs silta un patīkama.
Skaidras debesis un spoža saule aprīļa sākumā sola vasaru ar biežiem pērkona negaisiem. Ja aprīļa beigās naktis ir siltas, pavasaris turpināsies bez aizķeršanās. Ja līdz mēneša vidum pūš auksti ziemeļu vēji, bet pēc tam sāk pūst dienvidu vējš, pavasara lūzums ir noticis.
Ticējumi par ražu:
Slapjš aprīlis ir labs ziņnesis zemniekiem — zemi būs vieglāk apstrādāt un sēt. Ja aprīlī ir daudz ūdens, maijā būs sulīga un zaļa zāle. Salna no rīta un skaidra diena aprīļa vidū palīdz sējumiem ātrāk ieaugties un augt stipriem. Ja aprīlis ir neparasti silts, bet maijs atnāk vēss, gads būs ļoti bagāts ar maizi. Ja aprīļa beigās putni lielos baros nolaižas laukos, gaidāma laba raža.
Maijs — ziedu mēnesis un sējas laiks
Maijs tautas kalendārā ir viens no atbildīgākajiem mēnešiem. Tas ir laiks, kad viss plaukst un zied, taču zemniekam tas ir smags darba laiks. Maiju mēdz dēvēt par “lapu mēnesi” vai “ziedu mēnesi”. Kaut arī šķiet, ka ir iestājies īsts siltums, maijs mēdz būt arī nežēlīgs. Ne velti mēdz teikt, ka maijs “apmāna un aiziet mežā”, brīdinot par pēkšņiem aukstuma viļņiem, kas var sabojāt jaunos dzinumus.
Šajā mēnesī cilvēki ļoti vēroja dabu, jo kļūda sējas darbu sākšanā varēja dārgi maksāt. Ikviens zieds un vēja pūsma tika uztverta kā zīme par to, kāda būs barība lopiem un maize pašiem.
Ticējumi par laikapstākļiem:
Ja maija vidū vakaros ir silts un naktis ir zvaigžņotas, vasara būs skaidra un sausa. Lietains maijs sola labu rudzu ražu un pilnas klētis rudenī. Ja maija beigās parādās daudz odu, siltums ir nostiprinājies uz palikšanu.
Ziemeļu vējš maija beigās vēsta par vēsu un mērenu vasaru. Kad sāk ziedēt ievas, parasti iestājas īslaicīgs, bet ass aukstuma vilnis. Ja 28. maijā ir silts laiks, visa vasara būs saulaina un patīkama.
Ticējumi par ražu:
Vēss maijs bieži vien nozīmē, ka gads kopumā būs ražīgs un auglīgs. Ja maijā bieži līst, graudaugi augs gari un spēcīgi. Ja mēneša sākumā atgriežas bezdelīgas, pavasaris ir pilnībā uzvarējis. Ja maija beigās ozols ir pilnībā saplaucis, lopiem zāles pietiks visai ziemai.
Ja ozols saplaukst pirms oša, vasara būs sausa; ja otrādi — gaidāms lietus. Bagātīga pīlādžu ziedēšana sola labu auzu ražu, bet vēla ziedēšana vēsta par garu rudeni. Pavasara vērošana ir aizraujošs veids, kā sajust saikni ar dabu. Pat ja mūsdienās mēs vairāk uzticamies laika ziņām telefonā, šie senie ticējumi joprojām spēj pārsteigt ar savu precizitāti.
