Šķiet, ka ierastā lietu kārtība dabā sāk pazust, un to arvien biežāk jūtam arī tepat Latvijā. Ledus kušana tālu ziemeļos vairs nav tikai polārlāču problēma, jo tā tiešā veidā maina to, kā mēs plānojam savu ikdienu.
Ģeologs Konstantīns Ranks pagājušo gad viesojās LSM+ raidījumā raidījumā “Jauna diena”, kur skaidroja, kāpēc vecais dzīvesveids vairs īsti nederēs. Viņa secinājumi liek domāt nevis par tālām prognozēm, bet par tūlītēju pielāgošanos jaunajai realitātei.
Ziemeļu ledus un sasilšanas apburtais loks
Galvenais satraukums šobrīd ir par tā saukto “stacionāro” ledu Arktikā. Tas ir ledus, kas parasti neizkūst pat karstākajās vasarās. Ja tas pazūd, tā vietā paliek tumšs okeāna ūdens, kas pretēji baltajam ledum nevis atstaro saules starus, bet tos sevī iesūc.
Rezultātā veidojas bīstama ķēdes reakcija. Siltais ūdens neļauj veidoties jaunam ledum, bet mazāks ledus daudzums vēl vairāk sasilda okeānu. Šis process ziemeļos notiek pat četras reizes ātrāk nekā citur uz mūsu planētas. Tā vairs nav tikai teorija, bet fakts, kas sāk ietekmēt gaisa masu kustību visā Eiropā, mainot ierastos ciklonu ceļus un mūsu ziemu raksturu.
Stabils klimats paliek pagātnē
Pēdējos desmit tūkstošus gadu Latvijā laikapstākļi bija salīdzinoši paredzami. Protams, bija kāds siltāks vai aukstāks gads, taču ziema vienmēr nozīmēja sniegu un salu. Tagad šī stabilitāte ir beigusies. Pie mums arvien biežāk ienāk jaunas dzīvnieku un kukaiņu sugas no dienvidiem, kas šeit agrāk nespētu izdzīvot.
Vislielākā problēma ir tieši pārmaiņu ātrums. Dabai un arī mums, cilvēkiem, vienkārši nepietiek laika, lai mierīgi pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Tas, kas agrāk šķita kā reizi simtgadē piedzīvojama dabas parādība, pamazām kļūst par mūsu jauno normu.
Neparedzamās vasaras vētras un krusa
Mēs esam pieraduši, ka spēcīgākie vēji parasti plosās rudenī vai ziemā. Tomēr pagājušā gada pieredze rāda ko citu – graujoša vētra mūs pārsteidza augusta pašā sākumā. Ja šādas tendences turpināsies, koku lūšana mežos un pilsētās kļūs par ikdienu, nevis retu atgadījumu.
Tāpat jārēķinās ar spēcīgām krusām, kas var sabojāt īpašumus. Tas nozīmē, ka saimniekiem būs jādomā par praktiskiem uzlabojumiem, piemēram, izturīgākiem jumtiem autostāvvietām. Dzīve pati sāk pieprasīt no mums rīcību, jo tas, kas notiek Ziemeļu Ledus okeānā, ir nopietns signāls, ka atpakaļceļa pie vecā miera vairs nav.
Kāpēc pilsētām ir jāsāk rīkoties tūlīt?
Lasi vēl: VSAA izplata atgādinājumu visiem latviešiem saistībā ar pensiju uzkrājumiem: “Šis ir svarīgs lēmums”
Lai gan lielos globālos procesus pilnībā apturēt ir grūti, tas nenozīmē, ka mums jānolaiž rokas. Tieši otrādi – tagad galvenā uzmanība jāvelta tam, kā izdzīvot jaunajos apstākļos. Pilsētās viena no lielākajām problēmām būs lietus kanalizācijas sistēmas.
Plūdi, visticamāk, kļūs biežāki un spēcīgāki. Rīga, piemēram, ir būvēta uz smiltīm, un tas rada savus riskus. Ja milzīgs ūdens daudzums regulāri appludinās ēku pagrabus, tas var sākt izskalot pamatus, radot bīstamas situācijas un lielus zaudējumus. Vecais, nedaudz bezrūpīgais dzīvesveids vairs nevar turpināties – mums jākļūst modrākiem un gataviem pārmaiņām jau šodien.
