Televīzijas raidījumā “Slavenības. Bez filtra” aktieris Andris Bulis uz sarunu aicināja divus labi zināmus jubilārus – Baibu Sipenieci-Gavari un Valteru Krauzi.
Abu dzimšanas dienas kalendārā šķir tikai viena diennakts, tāpēc šī tikšanās izvērtās par ļoti atklātu un sirsnīgu atskatu uz kopā piedzīvoto. Viņi pieminēja laikus, kad brīvības sajūta bija neizmērojama un katra diena varēja pārvērsties neparedzamā piedzīvojumā. Šīs atmiņas spilgti raksturo deviņdesmito gadu gaisotni, kurā netrūka ne jautrības, ne arī sava veida skaudruma.
Sēnēs nevis parastās drēbēs, bet košā peldkostīmā
Kādreizējās ballītes draugu lokā bieži vien beidzās ar negaidītiem izbraucieniem pie dabas. Tajā laikā kompānijai bija kāds īpašs nerakstīts noteikums – lai kurp dotos, bija jāizskatās spilgti un pamanāmi. Pārlapojot vecos fotoalbumus, uzmanību piesaista kāda fotogrāfija no dzīvokļa Miera ielā. Tajā Baiba redzama pozējam visai neparastā tērpā – peldkostīmā ar ASV karoga motīviem.
Interesanti, ka šis ietērps nemaz nebija domāts atpūtai pie ūdens vai pludmales apmeklējumam. Baiba atklāj, ka tieši šādā izskatā viņa devusies lasīt sēnes. Viņa uzskatīja, ka uz mežu ir jābrauc sapucētai, lai viss apkārt būtu skaists un krāsains. Šo amerikāņu stila peldkostīmu viņa savulaik atradusi lietoto apģērbu veikalā. Arī pārējā kompānija mežā izskatījusies ne mazāk ekscentriski un neparasti, radot apkārtējos ne mazums jautājumu.
Slēpju dedzināšana ugunskurā un desu cepšana
Arī Valteram Krauzem atmiņā palicis kāds visai absurds sēņošanas gadījums rudenī. Toreiz viņi uz mežu paņēmuši līdzi pavisam nepiemērotu aksesuāru – slēpes. Lai gan sniega nebija, slēpes beigās noderēja pavisam praktiskam, lai arī dīvainam mērķim. Uz visu lielo kompāniju, kurā bija ap trīsdesmit cilvēku, līdzi bijušas tikai dažas mednieku desiņas.
Lai būtu interesantāk un izdotos iekurt ugunskuru, slēpes vienkārši tika saliktas liesmās un nokurinātas. Valters ar smaidu atceras, ka tas darīts tikai tādēļ, lai pasākums kļūtu spilgtāks. Cits ne mazāk kuriozs stāsts piedzīvots Līgatnē. Tur draugi mēģināja nosargāt ugunskuru no lietus, to iekurot tieši zem skatu torņa konstrukcijām. Tas nepalika nepamanīts, un drīz vien klāt bija operatīvie dienesti.
Ugunsdzēsēju cienāšana un neplānotā vizīte
Kad pie skatu torņa ieradās ugunsdzēsēji, lai nodzēstu bīstamo ugunskuru, situācija netika risināta ar strīdiem. Valters atceras, ka viss beidzies draudzīgi. Viņi operatīvo dienestu darbiniekus vienkārši uzcienājuši ar līdzi paņemto grādīgo dzērienu. Baiba šo rīcību tagad dēvē par savdabīgu un sirsnīgu “pateicību ugunsdzēsējiem” par viņu darbu un pacietību.
Tāpat kompānija savulaik bija bieži viesi leģendārajā izklaides vietā “Tēvzemes pagrabs”, kur mēdza nodoties jautrām dejām līdz rīta gaismai. Taču viens no neparastākajiem kadriem viņu kopīgajā vēsturē tapa Vecrīgas fotostudijā. Šis attēls krasi atšķiras no visiem pārējiem košajiem un priecīgajiem mirkļiem.
Foto bez smaidiem un deviņdesmito gadu realitāte
Lasi vēl: “Viss mainīsies jūnijā”: vai aukstā ziema bija tikai sākums krasām laikapstākļu pārmaiņām
Kādā parastā dienā, ejot pa ielu, viņi ieraudzīja fotosalonu un izlēma tur ieiet. Baiba un Valters toreiz kategoriski atteicās no jebkādiem uzlabojumiem. Viņi gribēja iemūžināt brīdi tieši tādu, kāds tas bija – bez samākslotības un liekām pozām. Kad fotoateljē darbinieks piedāvāja novilkt jakas vai nolikt malā iepirkumu maisiņus, abi atteicās. Viņi vēlējās, lai viss izskatās “pa īstam”.
Rezultātā tapa fotogrāfija, kurā abi redzami ar neierasti drūmām un nopietnām sejām. Kad raidījuma vadītājs Andris Bulis neizpratnē jautāja, kāpēc viņi tajā dienā nesmaidīja, atbilde bija vienkārša un tieša. Toreizējā realitāte nebija rozā brilles. “Nebija jau par ko smaidīt. Deviņdesmitie, ko tur smaidīt?” sarunu rezumēja Valters Krauze, atgādinot par tā laika skaudro gaisotni, kas valdīja aiz krāsainajiem tērpiem un ballītēm.
