Svarīgākie pavasara darbi: kā sagatavot augsni martā
Daudzi dārznieki sāk aktīvi nodarboties ar stādīšanu tikai aprīlī vai maijā. Taču patiesībā vissvarīgākais darbs topošajai ražai sākas daudz agrāk — jau martā. Un runa nav par sēklu sēšanu. Pirmkārt, ir jāsagatavo pati augsne. Pēc ziemas tā atrodas īpašā stāvoklī: struktūra mainās, daļa derīgo mikroorganismu pazūd, bet barojošās vielas augiem var būt nepieejamas. Ja veltīsiet augsnei nedaudz uzmanības martā, tā ātrāk “atdzīvosies” un augi saņems labu startu. Aplūkosim, ko noteikti vērts darīt ar augsni sezonas sākumā.
1. Pārbaudīt augsnes stāvokli pēc ziemas
Pēc sniega nokušanas augsne var izskatīties dažādi: dažviet tā ir blīva un smaga, dažviet, gluži pretēji, pārāk irdena; dažreiz veidojas blīva garoza.
Pirms jebkādiem darbiem ir svarīgi saprast, kādā stāvoklī atrodas zeme. Tam pietiek paņemt nelielu sauju augsnes un viegli saspiest to plaukstā. Ja tā viegli drūp — struktūra ir laba; ja pārvēršas blīvā kamolā — augsne ir pārāk smaga; ja vispār netur formu — var trūkt organikas. Šāds vienkāršs novērojums palīdz saprast, kas tieši ir jāuzlabo.
2. Uzirdināt augsnes virskārtu
Ziemas laikā augsne bieži sablīvējas. Pēc sniega kušanas uz virsmas var izveidoties garoza, kas traucē gaisam piekļūt augu saknēm. Tāpēc viena no pirmajām pavasara procedūrām ir viegla virskārtas irdināšana. To var izdarīt ar grābekli, kapli, plakanrezi. Svarīgi nav rakt dziļi, bet vienkārši uzmanīgi sairdināt sablīvējušos virskārtu.
Kāpēc tas ir vajadzīgs? Irdināšana palīdz uzlabot skābekļa piekļuvi, ātrāk sasildīt augsni, aktivizēt augsnes mikroorganismus. Dažreiz jau dažas dienas pēc irdināšanas zeme sāk pamanāmi ātrāk iesilt.
3. Pievienot mēslojumu
Ziemas laikā daļa barības vielu no augsnes izskalojas, bet organiskās atliekas pakāpeniski sadalās. Tāpēc pavasarī ir lietderīgi papildināt organisko vielu krājumus. Tam var izmantot kompostu, humusu, lapu zemi. Organika uzlabo uzreiz vairākus augsnes raksturlielumus:
padara to irdenāku;
palīdz noturēt mitrumu;
kalpo par barību augsnes mikroorganismiem.
Laika gaitā tieši organika veido auglīgu augsnes struktūru.
4. Atjaunot augsnes mikrofloru
Ziemā mikroorganismu aktivitāte augsnē krasi samazinās. Taču tieši tiem ir milzīga loma augu audzēšanā. Mikroorganismi palīdz sadalīt organiku, pārvērst vielas augiem pieejamā formā, aizsargāt augus no dažām problēmām.
Lai augsne ātrāk “atdzīvotos”, ir lietderīgi pievienot kompostu, izmantot bio līdzekļus, iestrādāt nedaudz humusa. Pat neliels daudzums organikas palīdz atjaunot dzīvību augsnē.
5. Sagatavot dobes laicīgi
Daudzi sāk veidot dobes tikai pirms augu stādīšanas. Taču ērtāk to izdarīt iepriekš. Martā var iezīmēt dobju izvietojumu, nolīdzināt virsmu, novākt pagājušā gada augu atliekas. Tas ļauj augsnei vienmērīgi iesilt un ātrāk izžūt pēc sniega kušanas. Turklāt agrīna sagatavošanās ietaupa laiku pavasara darbu karstumā.
6. Pārbaudīt augsnes skābumu
Vai tu zināji, ka dažas kultūras slikti aug pārāk skābā augsnē? Skābumu var pārbaudīt ar īpašām testa strēmelēm vai vienkāršiem mājas testiem. Ja augsne ir pārāk skāba, dažreiz veic kaļķošanu — pievieno krītu, dolomītmiltus vai pelnus. Tas palīdz radīt labvēlīgākus apstākļus daudziem dārzeņiem.
Kāpēc marts ir tik svarīgs augsnei? Marts ir periods, kad augsne pakāpeniski iziet no ziemas stāvokļa. Šajā laikā notiek svarīgi procesi:
-aktivizējas mikroorganismi;
-sākas mitruma kustība;
-veidojas augsnes struktūra.
Ja palīdzēsiet augsnei šajā brīdī, tā ātrāk kļūs auglīga. Lai vasarā iegūtu labu ražu, svarīgi veltīt uzmanību augsnei jau martā. Ir lietderīgi paveikt dažas vienkāršas lietas: pārbaudīt zemes stāvokli pēc ziemas. Uzirdināt virskārtu. Pievienot organiku.
Atjaunot augsnes mikrofloru. Sagatavot dobes laicīgi. Šie vienkāršie soļi palīdz augsnei ātrāk “pamosties” pēc ziemas un radīt labus apstākļus nākamajiem augiem. Savukārt veselīga augsne ir pamats spēcīgiem augiem un labai ražai.
