Konflikts Tuvajos Austrumos ilgst vien nepilnas trīs nedēļas, taču tā ietekme jau skaidri jūtama Latvijas ekonomikā. Lielākās Latvijas komercbankas ir reaģējušas neierasti ātri un jau pārskatījušas savas prognozes šim gadam.
Secinājums ir viens – ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā cerēts vēl pirms mēneša. Galvenais iemesls šīm izmaiņām ir neskaidrība par energoresursu cenām, kas tiešā veidā ietekmē gan uzņēmumus, gan katra iedzīvotāja maciņu.
Ekonomisti šobrīd rēķinās ar to, ka dzīves dārdzība pieaugs straujāk, savukārt algu kāpums kļūs mērenāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja varētu uzlaboties lēnāk nekā plānots.
Ekonomikas izaugsme vairs nešķiet tik strauja
Vēl pavisam nesen tika cerēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts jeb IKP šogad varētu augt par aptuveni 3 %. Tagad šīs gaidas ir krietni piezemētākas. “Luminor” banka savu prognozi ir samazinājusi līdz 2,5 %, taču brīdina par vēl pesimistiskākiem scenārijiem. Ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs un tiks traucēta kuģu kustība Hormuza šaurumā, Latvijas ekonomika varētu augt vien par 1,8 %. Līdzīgās domās ir arī bankas “Citadele” eksperti, kuri savu prognozi jau šobrīd ir nostiprinājuši pie 1,8 % atzīmes.
Banku ekonomisti uzsver, ka lielākā problēma ir neprognozējamība. Ja energoresursu piegādes tiks traucētas ilgstoši, pastāv risks, ka cerētā izaugsme šogad pazudīs vispār. “SEB banka” savas prognozes pagaidām saglabā pie 2,3 %, jo jau sākotnēji rēķinājās ar iespējamiem ģeopolitiskiem riskiem. Tomēr arī viņi neizslēdz turpmākus samazinājumus, ja karadarbība paplašināsies vai skars jaunus reģionus.
Cenu kāpums būs jūtams ikvienā veikalā
Līdz ar nemieriem pasaulē, bankas ir spiestas celt inflācijas prognozes. Ja iepriekš tika cerēts uz mērenu cenu pieaugumu ap 2 %, tad tagad skaitļi rādās krietni lielāki. “Citadele” inflācijas prognozi ir pacēlusi līdz 3,2 %, bet “Luminor” pieļauj, ka cenas augs par 3,7 % vai pat 4 %. “Swedbank” eksperti ir vēl bažīgāki – pēc viņu aplēsēm vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 4 % līdz 4,5 %.
Pati sliktākā ziņa ir tā saucamie “netiešie efekti”. Ja naftas un gāzes cenas pasaules tirgos saglabāsies ļoti augstas ilgāku laiku, tas sadārdzinās gandrīz visu preču ražošanu un transportēšanu. Īpaši pesimistiskā scenārijā, ja naftas cena sasniegtu 130–140 dolārus par barelu, inflācija Latvijā varētu uzlekt pat līdz 8–9 %. Tas būtu ārkārtīgi straujš lēciens, kas atkal atgādinātu neseno 2022. gada krīzi, lai gan šoreiz situācija tirgos ir nedaudz stabilāka.
Algu pieaugums vairs neturēs līdzi dārdzībai
Augstāka inflācija diemžēl nozīmē to, ka mūsu pirktspēja vairs neaugs tik strauji. Lai gan uzņēmumi joprojām plāno celt algas, šis kāpums būs mērenāks nekā pērn. “Luminor” iepriekš prognozētos 7 % ir samazinājis uz 6,5 %, savukārt “Citadele” sagaida 6,4 % pieaugumu. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka bezdarba līmenis nedaudz pieaugs, sasniedzot aptuveni 7 %.
Atšķirībā no 2022. gada, kad uzņēmumiem bija lielākas finanšu rezerves, tagad situācija ir mainījusies. Daudziem uzņēmumiem drošības spilvens vairs nav tik biezs. Tāpēc šobrīd nav skaidru signālu, ka darba devēji spēs pilnībā kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu saviem darbiniekiem. Uzņēmējiem ir grūtāk celt savu preču un pakalpojumu cenas, lai vienlaikus nosegtu gan dārgo enerģiju, gan maksātu lielākas algas.
Kā tas ietekmēs valsts budžetu un tālāko attīstību
Latvijas valsts budžets šim gadam tika plānots, balstoties uz krietni mierīgākiem skaitļiem. Tika pieņemts, ka ekonomika augs par 2,1 % un inflācija būs vien 2,3 %. Jaunās prognozes liecina, ka valstij būs jārēķinās ar citādu realitāti. Latvijas Banka savas oficiālās prognozes atjaunos jūnijā, un tad kļūs skaidrs, cik liela būs šī konflikta ilgtermiņa ietekme.
Vissvarīgākais faktors šobrīd ir laiks. Ja konflikts norims tuvāko dažu nedēļu laikā, energoresursu cenas varētu stabilizēties un mēs atgrieztos pie mierīgāka scenārija. Taču, ja karš ievilksies, bankām nāksies savas makroekonomiskās prognozes pārskatīt vēlreiz – un šoreiz, visticamāk, vēl nepatīkamākā virzienā. Šī brīža situācija liek visiem būt piesardzīgiem un rūpīgāk plānot savus tēriņus.
