Saeima ir pieņēmusi galīgo lēmumu, kas būtiski mainīs ikdienu Latvijas skolās. No nākamā mācību gada mobilos tālruņus izglītības iestādēs nedrīkstēs lietot visi skolēni līdz pat 9. klasei.
Līdz šim šāds ierobežojums attiecās tikai uz jaunākajiem bērniem līdz 6. klasei, taču turpmāk noteikumi būs vienādi visā pamatskolas posmā. Šīs izmaiņas oficiāli stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijāl raksta portāls lsm.lv.
Kāpēc bija vajadzīgi grozījumi likumā
Iepriekš situācija Latvijas skolās bija visai raiba. Kamēr valsts līmenī ierobežojumu nebija, daudzas skolas pašas savos iekšējās kārtības noteikumos ierakstīja punktu par tālruņu nelietošanu. Tomēr tas nereti radīja konfliktus ar vecākiem. Daļa mammu un tētu neizprata, kāpēc viņu bērnam tiek liegta piekļuve personīgajai mantai, un pieprasīja skaidru juridisku pamatojumu.
Tagad, kad aizliegums ir ierakstīts likumā, skolu vadībai ir vieglāk pamatot savas prasības. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) joprojām saņem zvanus un sūdzības. Vecāki vēlas saprast, kur tieši novilkta robeža starp skolas noteikumiem un bērna tiesībām uz savu īpašumu.
Par robežām un mantas atņemšanu
Viens no karstākajiem diskusiju punktiem ir tālruņu fiziska atņemšana. IKVD Uzraudzības departamenta direktors Maksims Platonovs norāda uz kādu būtisku niansi – skolas darbinieki nedrīkst rīkoties kā likumsargi. Ir bijuši gadījumi, kad skolotāji tālruni atņem un neatdod pat pēc stundu beigām, pieprasot, lai pakaļ ierīcei nāk tikai vecāki.
Dienesta vērtējumā šāda rīcība ir pārmērīga un neatbilstoša skolas pilnvarām. Skola nevar uzņemties pilnu atbildību par svešas mantas glabāšanu ilgtermiņā. Turklāt bērnam telefons var būt nepieciešams tūlīt pēc skolas, lai sazinātos ar tuviniekiem vai uzzinātu svarīgu informāciju, bet vecāki ne vienmēr var tikt uz skolu tajā pašā vakarā.
Pieņemama prakse ir cita – stundas sākumā skolēni noliek tālruņus tam paredzētā vietā, piemēram, kastītē vai skapītī, un pēc nodarbībām vai mācību dienas beigām tos saņem atpakaļ. Tāpat svarīga ir pašu vecāku disciplīna. Speciālisti pamanījuši, ka nereti tieši pieaugušie provocē noteikumu pārkāpšanu, zvanot bērnam stundas laikā vai gaidot, ka viņš izies no klases, lai parunātu.
Dzīve bez ekrāniem Grobiņas un Aizkraukles skolās
Dažās skolās jaunā kārtība jau ir ieviesta, negaidot oficiālo termiņu. Grobiņas vidusskolā tālruņus līdz 9. klasei nelieto jau kopš šī mācību gada sākuma. Sociālā pedagoģe Viola Grīnbarte novērojusi interesantas izmaiņas – skolas gaiteņos kļuvis ievērojami skaļāk. Tas nav slikti, jo skaņa rodas no tā, ka bērni beidzot savā starpā sarunājas, nevis klusumā sēž, iegrimuši spēlēs.
Lai gan paši skolēni aptaujās atzīst, ka ierobežojumi viņiem nepatīk, viņi tomēr pamana ieguvumus. Viņi vairāk laika pavada svaigā gaisā un vairs nejūtas spiesti katru brīvu brīdi “pabeigt nākamo līmeni” kādā lietotnē. Grobiņā gan netiek piekopts “cietuma režīms” – bērni paši ir atbildīgi par to, lai tālrunis somā būtu izslēgts.
Līdzīga pieredze ir Aizkraukles novada vidusskolā. Tur skolotāji pamanījuši, ka bērniem uzlabojas koncentrēšanās spējas, ja viņi stundām ilgi nav pavadījuši laiku pie ekrāniem. Skolas vadība pat aicina jaunāko klašu bērnu vecākus apsvērt iespēju telefonu uz skolu vispār nedot. Ja bērnam nav līdzi ierīces, nav arī kārdinājuma to slepus izvilkt zem galda.
Vai aizliegums ir vienīgais ceļš
Ne visi skolu vadītāji ir sajūsmā par stingrajiem ierobežojumiem no valsts puses. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis uzskata, ka šādi lēmumi būtu jāatstāj katras skolas pašas ziņā. Viņa prāt, aizliegums nav vienīgais un labākais veids, kā mainīt bērnu paradumus. Tā vietā vajadzētu piedāvāt aizraujošas alternatīvas, kas dabiski mazinātu vēlmi lūkoties ekrānā.
Lai aizpildītu starpbrīžus, ģimnāzija ir iegādājusies šaha un dambretes galdus, kā arī citas galda spēles. Arī citās skolās starpbrīžos bērni tagad biežāk spēlē novusu, galda tenisu vai vienkārši dzenā bumbu.
Tāpat jāatceras, ka tālrunis pats par sevi nav ienaidnieks. Ja skolotājs to plāno izmantot mācību procesā – piemēram, lai atrastu informāciju vai aizpildītu kādu izglītojošu testu –, to darīt joprojām drīkstēs. Galvenais mērķis ir novērst tālruņu nekontrolētu lietošanu izklaidei tajā laikā, kas paredzēts mācībām vai klātienes komunikācijai.
