Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām klāt ir ne tikai saulīte, bet arī laiks, kad dārzos un pļavās parādās sausā zāle.
Ugunsdzēsēji jau ir paspējuši izbraukt uz pirmajiem šīs sezonas kūlas ugunsgrēkiem. Tas ir nopietns atgādinājums ikvienam saimniekam, ka sava teritorija jāsakopj laicīgi. Ja zāle ir nopļauta un īpašums uzturēts kārtībā, ugunsnelaimēm vienkārši nav kur pieķerties.
Kāpēc īpašuma sakopšana ir tik svarīga
Likums skaidri pasaka, ka katram zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam ir jārūpējas par savu zemi. Tas nozīmē, ka zāle ir regulāri jāpļauj un visi atkritumi jāsavāc. Ja rudenī viss ir izdarīts kā nākas, pavasarī nav kam degt.
Sakopts pagalms vai pļava nav tikai estētikas jautājums. Tā ir drošība ne tikai pašam saimniekam, bet arī kaimiņiem. Sausā zāle vējā deg ļoti ātri, un liesmas acumirklī var pārmesties uz šķūnīšiem, mājām vai pat mežu. Ja teritorija ir tīra, risks piedzīvot nelaimi kļūst pavisam neliels.
Likumsargi uzrauga bīstamās vietas
Pašvaldības likumsargi jau tagad sākusi strādāt pastiprinātā režīmā. Likumsargi labi zina tās vietas, kur kūla deg katru gadu, tāpēc patrulēšanas maršruti tiek plānoti tieši gar šīm teritorijām. Mūsdienās talkā nāk arī tehnoloģijas, un nereti aizdomīgus dūmus pamanīt palīdz kameras vai droni. Likumsargu galvenais mērķis nav sodīšana, bet gan pārliecināties, ka neviens nerīkojas pārgalvīgi. Tomēr, ja tiek pamanīta tīša dedzināšana, saruna būs pavisam cita.
Sodi par sausās zāles dedzināšanu
Ir vērts atcerēties, ka kūlas dedzināšana Latvijā ir stingri aizliegta. Par šādu rīcību draud diezgan sāpīgi naudas sodi. Iedzīvotājiem sods var būt robežās no 280 līdz pat 700 eiro. Uzņēmumiem un juridiskām personām summas ir vēl lielākas – no 1400 līdz pat 4300 eiro.
Ja gadās pamanīt, ka kādā pļavā parādās dūmi vai kāds apzināti šķiļ uguni sausajā zālē, nevajag klusēt. Uzreiz ir jāzvana glābšanas dienestam pa tālruni 112 vai pašvaldības likumsargiem. Ātra reakcija var izglābt kāda mājas.
Skaitļi, kas liek aizdomāties
Lasi vēl: “Braucu pa pilsētu, apturēja likumsargi un uzreiz atrāva aizmugurējās durvis”: stāstu kāpēc
Dati par pagājušo gadu ir diezgan satraucoši. Ugunsdzēsēji pērn devās dzēst gandrīz tūkstoš kūlas ugunsgrēku. Tas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Izdega milzīgas platības – kopā gandrīz septiņi simti hektāru Latvijas zemes.
Taču visbēdīgākais ir tas, ko uguns paņem līdzi. Pagājušajā gadā šādos ugunsgrēkos pilnībā nodega 17 ēkas. Vēl trīsdesmit būves liesmas pamatīgi sabojāja. Tie nav tikai sausi cipari, bet gan zaudētas mājas, darba rīki un iedzīve, ko cilvēki gadiem ir krājuši.
