Spēcīga aromāta izmantošana dārzā palīdz humānā veidā norādīt kurmjiem ceļu uz citu dzīvesvietu, neizmantojot lamatas vai dārgu dārza ķīmiju.
Šorīt izgāju dārzā un pie pašas zālāja malas pamanīju pirmo svaigo zemes kalniņu. Martā, kad zeme kļūst mīksta un silta, šādi skati dārzniekam kļūst par ikdienu. Tas uzreiz liek domāt par to, kā rīkoties, lai saglabātu mauriņu gludu, bet tajā pašā laikā nenodarītu pāri pašam racējam.
Smarža kā galvenais informācijas avots
Kurmji gandrīz visu savu dzīvi pavada pazemē, kur valda pilnīga tumsa. Viņu redze ir ļoti vāji attīstīta, tāpēc dzīvnieki paļaujas uz savu izcilo dzirdi un ožu. Tas, kas mums šķiet tikai nedaudz specifisks aromāts, kurmim ir milzīgs kairinājums un brīdinājums par briesmām.
Viens no šādiem līdzekļiem ir parastā rīcineļļa. Šim produktam ir specifiska smarža un tekstūra, kas kurmjiem šķiet ļoti nepatīkama. Tiklīdz šī eļļa nonāk augsnē, kurmis izvēlas šo vietu vairs neapmeklēt un savus tuneļus rok citā virzienā. Tā ir droša metode, kas neietekmē dārza ekosistēmu, bet skaidri norāda robežas nelūgtajiem viesiem.
Kā sagatavot šķīdumu ar rīcineļļu
Lai aromāts dārzā darbotos efektīvi, eļļa ir jāsajauc ar ūdeni. Tīrā veidā tā nepiesūcinās augsni tik vienmērīgi, kā nepieciešams. Es parasti izmantoju lielu desmit litru laistāmo kannu, kurā ieleju siltu ūdeni. Siltā ūdenī eļļa izšķīst labāk un vienmērīgāk.
Šādam ūdens daudzumam pievienoju trīs vai četras ēdamkarotes rīcineļļas. Lai eļļa tiešām sajauktos ar ūdeni un nepeldētu tikai pa virsu, der pievienot pavisam nedaudz parasta trauku mazgāšanas līdzekļa. Tikai viens piliens palīdzēs šķidrumam kļūt viendabīgam. Gatavo maisījumu ieleju tieši svaigajā rakumā un nedaudz apleju zemi ap to.
Ko darīt, ja kurmis uzreiz neaiziet
Reizēm gadās, ka dārzā izveidotais tuneļu tīkls ir ļoti plašs. Tādā gadījumā viena apliešana var nedot tūlītēju rezultātu visā teritorijā. Tad ir vērts rīkoties kompleksi, izmantojot arī citas dabas sniegtās iespējas. Kurmjiem nepatīk, ja viņu vidē tiek radīti neparedzēti un nepatīkami apstākļi vairākos līmeņos.
Viena no metodēm ir parasta galda etiķa izmantošana. Lupatiņu, kas piesūcināta ar etiķi, var ievietot atvērtā kurmja ejā. Spēcīgais aromāts ātri izplatās pa tuneli un kļūst par traucēkli. Tāpat var izmantot sasmalcinātas ķiploka daiviņas, ko ieber tieši rakuma atverē. Svarīgi ir pēc tam eju nedaudz aizbērt ar zemi, lai smaka paliktu pazemē.
Vibrācijas un trokšņa ietekme
Tā kā kurmjiem ir ļoti jūtīga dzirde, tie reaģē uz jebkādām svārstībām zemē. Ja dārzā bieži uzturas cilvēki vai skraida bērni, kurmji parasti turas tālāk. Ir pamanīts, ka dārzos, kur vasarā tiek aktīvi lietota batuta vai bērnu rotaļu laukums, kurmju rakumi parādās daudz retāk.
Vienkāršs veids, kā radīt nepatīkamas skaņas, ir metāla stieņa iedzīšana zemē. Uz tā var uzlikt tukšu metāla kārbu vai plastmasas pudeli. Vējā šī konstrukcija radīs nelielu troksni un vibrāciju, kas pa stieni pāries augsnē. Kurmjiem tas šķiet traucējoši, un viņi izvēlas klusākas vietas savām gaitām.
Mitruma ietekme uz kurmju aktivitāti
Marta beigās zeme parasti ir pietiekami mitra, bet vasaras sākumā situācija mainās. Kurmjiem nepatīk rakst tunelus ļoti slapjā un smagā augsnē. Pārlieku liels mitrums ierobežo skābekļa piekļuvi viņu ejās. Tāpēc regulāra zālāja laistīšana var kalpot kā papildu līdzeklis, lai padarītu dārzu mazāk pievilcīgu šiem dzīvniekiem.
Arī specifisku augu uzlējumi var palīdzēt. Piemēram, vērmeles vai strutenes novārījums izdala rūgtu un asu smaku. Ja ar šādu uzlējumu regulāri aplaista vietas, kur kurmji mēdz parādīties, tie ātri saprot, ka šī zona viņiem nav piemērota. Vairāku metožu kombinēšana parasti dod vislabāko rezultātu.
Dabiska saimniekošana bez steigas
Cīņa ar kurmjiem prasa nedaudz pacietības un regulāru pieeju. Nav vērts satraukties par katru jaunu kalniņu, jo tā ir dabiska dabas sastāvdaļa. Kurmji patiesībā palīdz dārzam, iznīcinot maijvaboļu kāpurus un citus kaitēkļus, kas bojā augu saknes. Mūsu uzdevums ir tikai nedaudz pamainīt viņu maršrutu.
Kad kurmis pamet dārzu pats, tas ir ieguvums visiem. Izmantojot dabas sniegtos aromātus, mēs saglabājam zālāju skaistu un nekaitējam dzīvībai. Tas ir mierīgs veids, kā rūpēties par savu apkārtni, saglabājot harmoniju starp savām vēlmēm un dabas procesiem.
