Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jauna korpusa būvniecība ir piedzīvojusi kārtējo pavērsienu. Viens no uzņēmumiem, kas pieteicās pabeigt iesākto A2 korpusa būvi, savā finanšu piedāvājumā bija pieļāvis ievērojamu kļūdu – 19 miljonu eiro apmērā.
Pēc šīs kļūdas izlabošanas uzņēmuma piedāvājums vairs nebija pats lētākais, tomēr iepirkuma komisija lēma, ka tieši šis pretendents joprojām ir saimnieciski izdevīgākais, ziņo raidījums deFacto.
Šāda situācija ir radījusi diskusijas par to, cik rūpīgi tiek vērtēti miljonu vērtie būvniecības konkursi. Kamēr iestādes skaidro, ka kļūda bijusi tikai matemātiska un likums nav pārkāpts, citi pretendenti ir neizpratnē un iesnieguši sūdzības. Kopumā situācija ap Stradiņa slimnīcas būvniecību joprojām ir saspringta, jo laika rāmji Eiropas naudas apguvei kļūst arvien ciešāki.
Kāpēc summa pieauga par 19 miljoniem
Sākotnēji uzņēmums “NSHC Group” piedāvāja darbus veikt par 101,5 miljoniem eiro. Tas bija zemākais cipars starp visiem trim pretendentiem. Taču, kad iepirkuma komisija sāka pētīt dokumentus, atklājās, ka finanšu tāmē ir ieviesusies kļūda. Pēc pārrēķināšanas summa pieauga līdz 120 miljoniem eiro. Ar šādu cenu šis uzņēmums vairs nevarēja pretendēt uz lētākā būvnieka statusu, jo konkurents “Aimasa” piedāvāja darbus paveikt par 114 miljoniem.
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāvji skaidro, ka kļūda radusies vienā konkrētā sadaļā. Tā bija paredzēta kā rezerve gadījumiem, ja iepriekšējā būvnieka sagādātie materiāli nebūtu izmantojami. Būvnieks bija norādījis pareizas vienību cenas, kas atbilst tirgus situācijai, bet, tās reizinot ar nepieciešamo apjomu, gala summa sanākusi nepareiza. Komisija kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju nolēma kļūdu labot un turpināt vērtēšanu ar jau pareizajiem skaitļiem.
Konkurentu sūdzības un tiesvedības procesi
Uzņēmums “Aimasa”, kurš zaudēja uzvarētājam tikai ar viena punkta starpību, nav apmierināts ar šādu iznākumu. Viņi ir iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Uzņēmuma vadība apšauba, vai būvnieks, kurš kļūdās aprēķinos par 20%, vispār ir pietiekami kompetents, lai vadītu tik milzīgu un sarežģītu objektu. Viņiem šķiet dīvaini, ka tik liela finanšu nobīde neietekmē izvēli.
Tajā pašā laikā procesā mēģināja iejaukties arī iepriekšējais būvnieks – firma “Velve”, ar kuru slimnīca līgumu lauza pagājušā gada februārī. “Velve” vēlējās panākt, lai jaunais iepirkums tiktu apturēts, kamēr tiesā tiek skatīti viņu iepriekšējie strīdi. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidīja, un šonedēļ šis lēmums stājās spēkā. Tas nozīmē, ka valsts iestādes beidzot var turpināt ceļu uz jauna līguma slēgšanu, ja vien Iepirkumu uzraudzības birojs nelems citādi.
Pelējums un noliktavās stāvošā aparatūra
Kamēr notiek juridiski strīdi, nepabeigtā slimnīcas ēka stāv dīkstāvē. Slimnīcas vadība mierina, ka objekts tiek uzturēts kārtībā – tur tiek nodrošināts nepieciešamais mikroklimats un telpas tiek vēdinātas. Tiesa, tiek atzīts, ka ēkā ir parādījies pelējums, taču tas esot fiksēts un jaunajam būvniekam būs uzdevums to pilnībā likvidēt un sniegt garantiju, ka pēc darbu pabeigšanas tā vairs nebūs.
Interesants ir arī fakts par medicīnas aprīkojumu. Jau pirms vairākiem gadiem slimnīca iepirka tehniku un mēbeles par 18 miljoniem eiro, plānojot tās likt jaunajā korpusā. Tā kā būvniecība ievilkās, lielāko daļu aparatūras sāka izmantot esošajās slimnīcas nodaļās. Tomēr apmēram četri miljoni eiro joprojām “guļ” noliktavās. Tie ir operāciju galdi, medicīniskās mēbeles un speciālas sistēmas, kuras nevar vienkārši nolikt jebkurā vietā – tās ir jāiebūvē tieši jaunajās telpās. Slimnīca apgalvo, ka noliktavas ir apsildāmas un aparatūra tur nebojājas.
Steiga, lai nezaudētu milzīgu finansējumu
Viss šis sarežģītais process notiek lielā steigā, jo laika paliek arvien mazāk. Plānots, ka pēc tam, kad tiks parakstīts līgums ar jauno būvnieku, darbiem būs nepieciešami trīs gadi. Tas nozīmē, ka korpusam jābūt gatavam līdz 2029. gada beigām. Ja šis termiņš tiks nokavēts, pastāv ļoti liels risks zaudēt Eiropas Savienības fondu naudu, bez kuras šāda projekta pabeigšana valstij būtu neizturams slogu.
VNĪ atzīst, ka maza laika rezerve vēl ir saglabājusies, taču katrs mēnesis, kas tiek pavadīts sūdzību izskatīšanai un tiesu zālēs, šo rezervi samazina. Šobrīd visi iesaistītie gaida Iepirkumu uzraudzības biroja gala lēmumu, kas solīts pēc divām nedēļām. Ja lēmums būs labvēlīgs, tad mēneša laikā varētu sekot ziņojums valdībai un beidzot arī līguma parakstīšana.
Lūk deFacto sižets:
