Daudziem cilvēkiem Eiropā vecumdienas saistās ar bažām par iztikšanu, jo valsts maksātie pabalsti bieži vien nesedz pat pamata vajadzības. Jaunākie pētījumi rāda, ka situācija ir diezgan skarba – lielākajā daļā Eiropas valstu pensija ir ievērojami mazāka par reālajiem ikdienas izdevumiem.
Tikai četras valstis visā kontinentā šobrīd var lepoties ar to, ka vidējā valsts pensija ir lielāka par cilvēka vidējiem tēriņiem.
Šī problēma kļūst arvien aktuālāka, jo dzīves dārdzība turpina augt, bet pensiju apmērs netiek tam līdzi tik ātri, kā gribētos. Pētnieki no platformas “DataPulse” analizēja reālos cilvēku izdevumus pēc 60 gadu vecuma un salīdzināja tos ar valsts garantēto atbalstu. Rezultāti skaidri parāda, ka paļauties tikai uz valsti daudzviet, tostarp arī Latvijā, ir visai riskanti.
Veiksminieku četrinieks un Baltijas realitāte
Pētījuma dati liecina, ka Spānija, Rumānija, Polija un Čehija ir vienīgās valstis Eiropā, kur pensionāri vidēji saņem vairāk, nekā viņi tērē. Rumānijā pensija pārsniedz izdevumus pat par 21%, Čehijā par 18%, savukārt Polijā un Spānijā pārpalikums ir neliels – attiecīgi 4% un 3%. Šajās valstīs cilvēki, kuriem nav nekādu papildu uzkrājumu, teorētiski var pilnībā nodrošināt savu ikdienu tikai no valsts maksājuma.
Latvija šajā sarakstā ierindojas starp tām valstīm, kurās vērojams izteikts pensiju deficīts. Lai gan pēdējos gados vidējā pensija Latvijā ir augusi un 2024. gada nogalē tā pārsniedza 560 eiro slieksni, ar to joprojām ir par maz, lai segtu vidējos mēneša izdevumus. 2025. gadā vidējā pensija Latvijā pārsniedza jau 600 eiro. Ja salīdzinām mūsu situāciju ar kaimiņiem, Igaunijā pensijas ir nedaudz augstākas, tomēr arī tur tās nesasniedz līmeni, kas ļautu senioriem uzturēt pilnvērtīgu dzīves līmeni bez papildu atbalsta.
Lielās atšķirības starp saņemto summu un pirktspēju
Bieži vien mēs skatāmies tikai uz pliku skaitli – cik eiro mēnesī tiek izmaksāts. Taču pētījums izceļ vēl vienu svarīgu punktu: pirktspēju. Piemēram, Luksemburgā vidējā gada pensija ir ļoti augsta – ap 34 000 eiro. Tomēr, tā kā dzīve tur ir ārkārtīgi dārga, reāli šīs naudas vērtība jeb tas, ko par to var nopirkt, sarūk līdz aptuveni 23 000 eiro.
Līdzīgi ir ar Vāciju un Latviju. Vācijā vidējā bruto pensija ir nedaudz virs 19 000 eiro gadā, bet tēriņi sasniedz 28 000 eiro. Latvijas senioriem situācija ir vēl skarbāka – lai gan cenas veikalos mums ir līdzīgas Eiropas vidējam līmenim, ienākumi ir krietni zemāki. Tas nozīmē, ka mūsu pensionāru pirktspēja ir viena no zemākajām Eiropā. Seniori Latvijā ir spiesti lielāko daļu naudas tērēt tikai pašām pamata lietām – pārtikai un medikamentiem.
Mājoklis – lielākais slogs pensionāru makos
Pētījumā skaidri iezīmējas galvenais iemesls, kāpēc naudas nepietiek. Tas ir mājoklis. Aptuveni viena trešdaļa no visiem senioru izdevumiem aiziet par īri, apkuri un komunālajiem maksājumiem. Latvijā šī pozīcija ir īpaši sāpīga, jo ziemas mēnešos apkures rēķini var sastādīt pat pusi vai vairāk no vidējās pensijas.
Cenu svārstības energoresursu tirgū un dārgā apkure ir lielākais drauds vecumdienu mieram. Daudzās valstīs, arī Latvijā, pensiju pielikums jeb indeksācija tiek rēķināta pēc noteiktas formulas, bet reālās dzīves izmaksas, piemēram, mājokļa apsaimniekošana, bieži vien aug daudz straujāk. Rezultātā seniori attopas situācijā, kur viņiem jāsāk izvēlēties starp siltu dzīvokli un pilnvērtīgu maltīti.
Vai tikai valsts pensija nosaka nabadzības risku?
Lai gan dati par valsts pensijām izskatās uztraucoši, ir arī izņēmumi, kas liek domāt plašāk. Piemēram, tādās valstīs kā Norvēģija vai Luksemburga valsts pensija arī nesedz visus izdevumus, tomēr nabadzības risks tur joprojām ir zems. Latvijā situācija ir pretēja – saskaņā ar statistikas datiem, seniori virs 65 gadu vecuma ir viena no grupām ar augstāko nabadzības risku valstī.
Atšķirība slēpjas sistēmas daudzveidībā. Bagātākajās Eiropas valstīs seniori paļaujas uz trim pīlāriem: valsts pensiju, darba devēju iemaksām un privātiem uzkrājumiem. Latvijā pagaidām lielākā daļa senioru ir atkarīgi gandrīz tikai no valsts pirmā līmeņa pensijas. Privātie uzkrājumi jeb 3. pensiju līmenis pie mums vēl nav sasniedzis tādu apjomu, lai būtiski uzlabotu senioru ikdienu lielākajai daļai iedzīvotāju.
Secinājumi par nākotni: nepieciešama stiprāka sistēma
Sociālo jautājumu eksperti uzskata, ka līdzšinējā pieeja, kurā cilvēkiem pašiem bija jārūpējas par papildu uzkrājumiem, daudzviet ir izgāzusies. Lielākā daļa strādājošo Latvijā vienkārši nespēj atlikt pietiekami daudz naudas, lai kompensētu mazo valsts pensiju nākotnē. Tas liecina, ka ir nepieciešamas nopietnas reformas, lai nodrošinātu, ka pēc garas darba dzīves cilvēkam nav jādzīvo trūkumā.
Kamēr politiķi diskutē par sistēmas uzlabošanu, senioriem atliek vienīgi rūpīgi plānot savus tēriņus. Fakts, ka tikai četrās Eiropas valstīs pensija tiešām sedz dzīvošanas izmaksas, ir nopietns signāls tam, ka pašreizējā kārtība vairs nekalpo savam mērķim tik labi, kā tas bija iecerēts pirms vairākām desmitgadēm.
