Daudzi telpaugu mīļotāji saskaras ar situāciju, kad mīļotās puķes mēnešiem ilgi neizdzen jaunu pumpuru, lai gan šķiet, ka viss tiek darīts pareizi.
Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši puķkopji, ir atrodams nevis dārza preču veikalā, bet gan mājas aptieciņā, un tas ir daudz pieejamāks, nekā varētu šķist. Runa ir par parasto rīcineļļu, kas telpaugu pasaulē kalpo kā savdabīgs “slepenais palīgs” ziedēšanas stimulēšanai.
Kāpēc tieši rīcineļļa ir tik efektīva?
Speciālisti, kuri pēta augu fizioloģiju, norāda, ka rīcineļļa satur augstu ricinoleīnskābes koncentrāciju, kas augsnē darbojas kā maigs, bet iedarbīgs biostimulators. Atšķirībā no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kas dod tūlītēju, bet īslaicīgu “triecienu”, eļļa iedarbojas pakāpeniski. Tā palīdz sakņu sistēmai labāk uzņemt barības vielas un veicina vielmaiņas procesus, kas nepieciešami tieši ziedpumpuru aizmetņu veidošanai.
Interesanti, ka šī metode vislabāk strādā tieši kritiskajos brīžos, kad augs ir “noguris” vai cīnās ar gaismas trūkumu. Novērojumi liecina, ka efekts parasti kļūst redzams nevis nākamajā dienā, bet pēc dažām nedēļām, kad augs ir paspējis pārstrādāt saņemto stimulu un uzkrāt spēkus jaunai ziedēšanas kārtai.
Kā pareizi sagatavot un lietot šo “dzīvības eliksīru”?
Lai nekaitētu augam, ir svarīgi ievērot precīzas proporcijas un sagatavošanas veidu. Parasti vienu tējkaroti rīcineļļas pievieno vienam litram nostādināta vai filtrēta ūdens. Tā kā eļļa ūdenī nešķīst, maisījums ir enerģiski jāsakrata tieši pirms lietošanas. Ja to neizdara, eļļa paliek uz ūdens virsmas kā plēve un var nosprostot augsnes poras, nevis nonākt pie saknēm.
Lasi vēl: Kāpēc gailenes nekad nav tārpainas un vai ir iespējams tās izaudzēt savā dārzā
Zinoši audzētāji iesaka šo šķidrumu liet pazemes laistīšanai, proti, tieši uz augs nes, izvairoties no trāpīšanas uz lapu rozetēm vai stumbriem. Īpaši pateicīgas par šādu lutināšanu ir pelargonijas un orhidejas. Pelargonijas pēc šādas kūres sāk veidot kuplākas ziedkopas, savukārt orhidejas retāk dodas ilgstošā “atvaļinājumā” starp ziedēšanas periodiem.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Viena no lielākajām kļūdām, ko mēdz pieļaut nepieredzējuši puķkopji, ir pārlieku bieža šīs metodes izmantošana. Augu barošanā vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Speciālisti uzsver, ka optimālais režīms ir ne biežāk kā reizi mēnesī vai tikai brīdī, kad sāk parādīties pirmie pumpuru aizmetņi.
Pārāk bieža eļļas lietošana var padarīt augsni “taukainu” un traucēt gaisa cirkulāciju.
Ja saknes nevar elpot, augs sāks nīkuļot, nevis ziedēt.
Viena apstrāde mēnesī ir pilnīgi pietiekama, lai sasniegtu vēlamo rezultātu bez riska.
Kompleksa pieeja panākumiem
Protams, nevajadzētu domāt, ka viena karote eļļas atrisinās visas problēmas, ja augs atrodas tumšā stūrī vai nav pārstādīts gadiem ilgi. Eksperti iesaka šo metodi kombinēt ar bāzes kopšanas pasākumiem. Piemēram, pirms eļļas šķīduma lietošanas būtu vērts noslaucīt putekļus no lapām, pārliecināties, vai pods nav kļuvis par mazu, un, ja iespējams, nodrošināt augam vairāk dienas gaismas.
Lasi vēl: Ar kuru pusi klāt cepamo papīru uz plāts svarīga detaļa, ko daudzi neņem vērā
Galu galā, rīcineļļa ir lielisks palīglīdzeklis, kas strādā komandā ar labiem apstākļiem. Lielākā daļa audzētāju pēc regulāras, bet mērenas lietošanas pamana, ka lapas kļūst tumšākas un piesātinātākas, parādās jauni dzinumi un pati ziedēšana ilgst krietni ilgāk nekā parasti. Tas ir vienkāršs un lēts veids, kā palīdzēt savam zaļajam dārzam uz palodzes parādīt sevi no vislabākās puses.
