Doma par mierīgām vecumdienām pie jūras daudziem šķiet vilinoša, taču daži seniori ir gājuši vēl tālāk. Tā vietā, lai īrētu mājiņu krastā, viņi izvēlas pārcelties uz dzīvi uz kruīza kuģiem.
Šāds dzīvesveids kļūst par reālu alternatīvu parastajiem pansionātiem vai senioru ciematiem. Galvenais iemesls ir vēlme pēc brīvības, apkalpošanas un iespējas katru rītu redzēt citu horizontu.
Šādu soli spērusi 72 gadus vecā Šarona Leina no ASV. Viņas iepriekšējā dzīve Kalifornijā šķita teju ideāla – viņa mita drošā senioru kompleksā ar golfa laukumiem, baseiniem un neskaitāmām brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tomēr viņai pietrūka kaut kā būtiska – iespējas katru dienu būt tiešā jūras tuvumā.
gada sākumā Šarona pieņēma drosmīgu lēmumu. Viņa pārdeva savu automašīnu, lielāko daļu mantu un pārcēlās uz kuģi “Villa Vie Odyssey”. Kopš tā laika viņa pavada dienas, lasot grāmatas uz klāja un baudot okeāna brīzi. Viņai tas nav tikai ceļojums, bet gan jaunas mājas. Šarona atzīst, ka viņai pat nav svarīgi, kuros portos kuģis piestāj, jo galvenais mērķis bija pati dzīve uz ūdens, nevis tūrisma objektu apskate.
Kā darbojas peldošā pilsēta
Kuģis “Villa Vie Odyssey” nav parasts tūristu kuģis, kas izvadā cilvēkus nedēļas atvaļinājumā. Tas ir pielāgots pastāvīgai dzīvošanai aptuveni 650 iemītniekiem. Plānots, ka kuģis apceļos pasauli trīsarpus gadu ciklos, kopumā nokalpojot vismaz 15 gadus. Vidējais iedzīvotāju vecums šeit ir ap 59 gadiem.
Aptuveni divas trešdaļas iemītnieku ir pensionāri, bet pārējie ir cilvēki, kuri joprojām strādā attālināti finanšu vai nekustamo īpašumu jomā. Kuģis ir kļuvis par savdabīgu kopienu, kur cilvēki nevis vienkārši brauc blakus, bet gan veido draudzības, kopā spēlē kārtis, liek puzles un apmeklē deju nodarbības. Uz klāja nav ūdens slidkalniņu vai trokšņainu atrakciju, kas raksturīgas atpūtnieku kuģiem. Tā vietā ir klusas atpūtas telpas, bibliotēka un biznesa centrs darbam.
Daudziem senioriem šāda izvēle ir saistīta ar vēlmi izvairīties no ikdienas mājas darbiem. Uz kuģa nav jāsatraucas par gultas veļas mainīšanu, dzīvokļa tīrīšanu vai pārtikas iepirkšanu. Viss ir iekļauts cenā – gan ēdināšana, gan uzkopšanas serviss. Pat medicīniskā palīdzība ir turpat blakus, jo uz kuģa pastāvīgi dežurē ārsts un medmāsas.
Pāriem, kuri izvēlas šādu dzīvi, lielākais strīds mēdz būt par to, kuram jāiznes veļas maiss, lai darbinieki to izmazgātu. Tas ir milzīgs kontrasts parastajai dzīvei uz sauszemes, kur jārūpējas par apkures rēķiniem, dārza darbiem vai mājas remontu. Turklāt kuģa iemītnieki var uzņemt ciemos savus radiniekus un draugus, kuriem ir paredzētas īpašas viesu kabīnes.
Finansiālie aspekti un riski
Dzīve uz kuģa nav lēta, taču, salīdzinot ar dārgajiem privātajiem senioru ciematiem ASV, tā var izrādīties pat izdevīgāka. Kabīnes cena var sākties no simtiem tūkstošu dolāru, un papildus jāmaksā ikmēneša uzturēšanas maksa. Daudzi pērk dzīvesvietu uz kuģa, pārdodot savus nekustamos īpašumus krastā.
Tomēr šādam dzīvesveidam ir arī savas ēnas puses. Atšķirībā no dzīvokļa, kuģis ir nolietojama lieta. Kad tā darba mūžs beidzas, kabīnes īpašniekam nepaliek nekas, ko varētu pārdot tālāk. Tāpat var gadīties tehniskas ķibeles ar kondicionieriem vai kanalizāciju, un reizēm laikapstākļu dēļ nākas pēkšņi mainīt maršrutu. Ir bijuši arī gadījumi, kad uzņēmumi apsola šādus dzīvojamās kruīzus, bet pēdējā brīdī bankrotē vai nevar atrast kuģi.
Realitāte Latvijas kontekstā
Lasot par šādiem stāstiem, ir skaidrs, ka Latvijas senioriem šī opcija pagaidām ir drīzāk zinātniskā fantastika nekā reāla iespēja. Lielākajai daļai Latvijas pensionāru vidējā pensija knapi sedz komunālos maksājumus un pārtiku, nemaz nerunājot par tūkstošiem eiro vērtām iemaksām par dzīvi okeāna vidū.
Pat ja kaislīgākie ceļotāji pārdotu savus nekustamos īpašumus, šāda “peldošā pansionāta” uzturēšanas izmaksas mēnesī bieži vien pārsniedz Latvijas vidējo gada pensiju. Mūsu reģionā senioru vecumdienas joprojām ir cieši saistītas ar sauszemi, savu dārzu vai bērnu un mazbērnu atbalstu. Rietumu pasaules tendence pārvērst pensijas gadu uzkrājumus nebeidzamā ceļojumā pie mums vēl ir tāls un svešs koncepts.
Vai tas ir domāts ikvienam?
Dzīve uz kuģa var kļūt arī apnicīga. Kā stāsta kāds bijušais iemītnieks, pēc septiņiem gadiem uz ūdens maršruti sāk atkārtoties, un cilvēki apkārt kļūst pārāk labi zināmi. Tā ir maza, izolēta pasaule. Lai gan sākumā viss šķiet kā sapnis, pēc laika var pietrūkt vienkāršas pastaigas pa mežu vai iespējas pabūt vienam, neesot iesprostotam uz viena klāja ar tiem pašiem kaimiņiem.
Tomēr tiem, kuri meklē piedzīvojumus un nevēlas samierināties ar garlaicīgu novecošanu, kruīza kuģis piedāvā unikālu dinamiku. Tā ir iespēja justies aktīvam, sportot, snurkulēt eksotiskās vietās un būt daļai no kopienas, kas nevis gaida dzīves nogali, bet gan izbauda to pilnā mērā.
