Pareizi izvēlēts mēslojums un laicīga laistīšana marta beigās palīdz ķiplokiem nostiprināties un novērš lapu galu dzeltēšanu.
Marta beigās dārzā parādās pirmie ķiploku asni. Tie parasti ir pirmie zaļumi, kas sāk stiepties pretī saulei pēc sniega nokūšanas. Šajā laikā dārzniekam ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad augam nepieciešama palīdzība.
Pavasara laistīšanas nozīme
Pēc ziemas zeme it kā ir pilna ar mitrumu. Tomēr saulainās un vējainās marta dienās augsnes virskārta izkalst ļoti ātri. Ķiploka saknes vēl nav iesniegušās dziļi, tāpēc tām var pietrūkt ūdens pat tad, ja šķiet, ka zeme ir mitra.
Bez pietiekama mitruma ķiploks nevar uzņemt barības vielas no augsnes. Ja zeme ir cieta un sausa, augšana apstājas. Tāpēc pirmais darbs ir sekot līdzi tam, lai dobe būtu mēreni mitra. Regulāra un prātīga laistīšana ir pamats visam tālākajam darbam.
Kad ir īstais laiks mēslošanai
Daudzi dārznieki pieļauj kļūdu, mēslot sākot pārāk agri vai pārāk vēlu. Ķiplokiem pavasarī parasti pietiek ar trim galvenajiem piegājieniem. Katram no tiem ir sava nozīme auga attīstībā.
Pirmā reize ir tad, kad asni tikko parādās virs zemes un sāk nedaudz “izspiesties” uz āru. Otrā reize seko tad, kad stumbrs ir izaudzis aptuveni trīs līdz piecu centimetru garumā. Trešā reize ir visnopietnākā, un tā pienāk, kad augam jau ir izveidojušās četras īstās lapas. Tieši šie posmi nosaka to, cik spēcīga izaugs pati ķiploka galviņa.
Pārbaudīta recepte pavasara startam
Lai ķiploki nepaliktu bāli un loki nedzeltētu, tiem vajadzīgs slāpeklis un magnijs. Es parasti izmantoju vienkāršu un efektīvu maisījumu, kas dārzā nekad nepieviļ. Tas palīdz augam ātri atgūties no nakts salnām un sākt aktīvu augšanu.
Uz 10 litriem ūdens es ņemu 20 gramus amonija nitrāta un tikpat daudz magnija sulfāta. Šis šķīdums strādā uzreiz vairākos virzienos. Amonija nitrāts dod slāpekli zaļajai masai, bet magnijs rūpējas par to, lai lapas būtu tumši zaļas un spēcīgas. Šāda kombinācija neļauj lapu galiem palikt dzelteniem.
Kā pareizi iestrādāt mēslojumu
Vienkārši uzliet šķidrumu uz dobes nav pats labākais veids. Lai barība nonāktu tieši pie saknēm un neizgarotu gaisā, ir jārīkojas nedaudz savādāk. Es parasti izmantoju mazu kaplīti un izveidoju nelielas vadziņas starp ķiploku rindām.
Vadziņas parasti veidoju piecu vai sešu centimetru dziļumā. Tām jāatrodas apmēram trīs centimetru attālumā no pašiem stādiem. Tad es uzmanīgi ieleju sagatavoto šķīdumu šajās vadziņās. Uzreiz pēc tam vadziņas aizberu ar cietu zemi, tādā veidā “ieslēdzot” mēslojumu augsnē.
Darbu veikšana piemērotā laikā
Dārzā laika apstākļi diktē savus noteikumus. Mēslošanu nekad nevajadzētu veikt pusdienlaika karstumā vai tiešos saules staros. Pat pavasara saule caur ūdens pilieniem var apdedzināt jaunos un jūtīgos asnus.
Vislabāk šo darbu ieplānot agri no rīta vai vēlā vakarā. Ideāli, ja diena ir apmākusies un nav liela vēja. Šādos apstākļos augsnes mitrums saglabājas ilgāk un barības vielas iesūcas zemē vienmērīgi. Tas pasargā augu no lieka stresa un ļauj tam mierīgi uzņemt visu nepieciešamo.
Uzmanība pret sīkumiem
Katrs dārznieks zina, ka raža ir atkarīga no maziem ikdienas darbiem. Nevajadzētu gaidīt, kamēr loki jau ir kļuvuši pavisam dzelteni. Ja pamanāt pirmās krāsas izmaiņas, tā ir zīme, ka augam trūkst barības vielu vai gaisa.
Iruināšana ir vēl viens būtisks darbs. Pēc katra lietus vai laistīšanas augsnes virskārta mēdz noblietēties. Viegls pieskāriens ar kaplīti neļauj izveidoties garozai. Tas nodrošina saknēm skābekli, kas pavasarī ir ne mazāk svarīgs par pašu mēslojumu. Ja saknes elpos, ķiploks augs dūšīgs un veselīgs.
