Nīderlandē kāds pensionāru pāris, Niko un Margarēta, pēc 60 gadu sliekšņa pieņēma drosmīgu lēmumu. Viņi pārdeva savu ierasto ģimenes māju, lai pārvāktos uz pavisam mazu namiņu īpašā ciematiņā Eindhovenā.
Viņu galvenais mērķis bija vienkāršs – tikt vaļā no bankas maksājumiem un dzīvot brīvāk. Šāds dzīvesveids kļūst arvien populārāks visā Eiropā, un arī Latvijā mazo māju ražotāji sāk just arvien lielāku interesi.
Mazāk mantu – mazāk darba pie mājas uzkopšanas
Margarēta stāsta, ka pāreja uz mazāku telpu viņai nav sagādājusi nekādas grūtības. Tieši pretēji – dzīve ir kļuvusi daudz vieglāka. Lielā mājā vienmēr ir kaut kas jātīra, jālabo vai jāpārkārto. Mazajā namiņā visa uzkopšana aizņem labi ja stundu, un pēc tam atlikušo dienas daļu var veltīt sev, hobijiem vai pastaigām.
Daudzi baidās, ka tik mazā platībā nebūs kur apgriezties, taču pāris atzīst, ka pie telpas pierod ātri. Galvenais ir atstāt tikai tās lietas, kas tiešām ir vajadzīgas. Tas palīdz sakārtot ne tikai māju, bet arī domas.
Kad troksnis kļūst par galveno izaicinājumu
Tomēr dzīvei mazā telpā ir arī sava garoziņa, par ko sākumā neviens neiedomājas. Galvenā problēma izrādījās nevis vietas trūkums, bet gan skaņa. Tik mazā mājiņā nav iespējams aiziet uz otru istabu un aizvērt durvis, lai neko nedzirdētu. Ja viens skatās televizoru, otrs to dzird pilnīgi visur.
Niko tagad bieži lieto austiņas, lai netraucētu sievai atpūsties. Pat rīta kafijas pagatavošana var kļūt par izaicinājumu – kafijas automāta rūkoņa tik mazā telpā skan ļoti skaļi. Arī ciemiņu uzņemšana prasa radošu pieeju. Ja gribas sarīkot lielākas ģimenes svinības, tās nākas pārcelt uz dārzu vai īrēt telpas citur, jo iekšā vairāk par pāris cilvēkiem vienlaikus uzturēties ir grūti.
Kā šāda dzīve izskatās Latvijas kontekstā?
Arī pie mums Latvijā pēdējos gados “kompakto māju” jeb mazo māju kustība vairs nav nekas eksotisks. Mums ir vairāki vietējie ražotāji, kas piedāvā siltinātas un dzīvošanai gatavas mājiņas līdz 25 vai 30 kvadrātmetriem. Latviešiem šī ideja bieži šķiet pievilcīga kā vasarnīca vai dārza māja, taču arvien vairāk cilvēku sāk apsvērt to kā pastāvīgu mājokli.
Latvijā galvenais arguments par labu mazajai mājai bieži vien ir zeme. Ja tev pieder kaut neliels zemes pleķītis ārpus pilsētas, uzlikt tur šādu gatavu mājiņu ir daudz ātrāk nekā sākt kapitālo būvniecību. Tas ir veids, kā tikt pie sava stūrīša bez milzīgiem kredītiem uz 30 gadiem.
Lai gan ideja par mājiņu par 40 000 eiro izklausās pasakaini, realitātē jārēķinās ar papildu tēriņiem. Tieši tāpat kā Nīderlandē, arī Latvijā māja ir jānodod ekspluatācijā, ja tajā plānots dzīvot pastāvīgi. Ir vajadzīgi elektrības pieslēgumi, ūdens un kanalizācija.
Cenas mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pasaulē var atrast pavisam vienkāršas konstrukcijas par dažiem tūkstošiem, bet moderni, siltināti un pilnībā aprīkoti namiņi ar dizaina mēbelēm var maksāt pat tikpat, cik neliels sērijveida dzīvoklis Rīgā. Latvijas apstākļos galvenais ir siltināšana – ja māja nav paredzēta mūsu ziemām, apkures rēķini mazajā platībā var nepatīkami pārsteigt.
Brīvība no parādiem ir tā vērta
Par spīti visiem sīkajiem sadzīves strīdiem par skaļu televizoru vai kaimiņu tuvumu, Niko un Margarēta savu lēmumu nenožēlo. Viņiem galvenais ir miers, ko sniedz apziņa, ka māja pieder viņiem un par to nekas vairs nav jāmaksā bankai.
Šāds dzīvesveids liek saprast, cik maz mums patiesībā vajag, lai justos labi. Galvenais nav telpas izmērs, bet gan tas, cik saskaņoti tajā spēj sadzīvot divi cilvēki.
