Eiropas Centrālā banka (ECB) rūpīgi seko līdzi notikumiem pasaulē, jo saspīlējums Tuvajos Austrumos var ietekmēt ikviena Eiropas iedzīvotāja maciņu. Iestādes prezidente Kristīne Lagarda šodien norādīja, ka inflācijas kāpums Irānas konflikta dēļ varētu likt bankai rīkoties straujāk.
Ja cenas sāks augt nekontrolēti, pastāv iespēja, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī. Tas ir nopietns signāls tirgiem un iedzīvotājiem, ka lētu kredītu laiks tuvākajā nākotnē varētu neatgriezties.
Piesardzība pirms svarīgiem lēmumiem
Lai gan banka ir gatava rīkoties, Lagarda uzsvēra, ka lēmumi netiks pieņemti steigā. ECB vadība vispirms vēlas redzēt skaidrus datus par to, cik liels un paliekošs būs šis ekonomiskais šoks. Ir svarīgi saprast, vai cenu kāpums būs īslaicīgs uzplaiksnījums vai arī tas radīs ilgtermiņa problēmas Eiropas ekonomikai.
Bankai ir izstrādāts rīcības plāns, kas ļauj reaģēt pakāpeniski. Lagarda skaidroja, ka iestāde šobrīd atrodas labākā pozīcijā nekā iepriekšējo krīžu laikā, jo pieredze ir uzkrāta. Tomēr galvenais nosacījums jebkādai rīcībai ir precīza informācija. Neviens nevēlas pieņemt lēmumus, balstoties tikai uz minējumiem vai īslaicīgu paniku biržās.
Energoresursu cenas un inflācijas risks
Viena no lielākajām problēmām ir enerģijas cenas, kuras centrālā banka tiešā veidā nevar samazināt. Lagarda atklāti atzina, ka monetārā politika nevar ietekmēt to, cik maksā gāze vai nafta pasaules tirgos. Taču bankas uzdevums ir nepieļaut, lai šīs dārgās izmaksas “pārmestos” uz citām jomām, piemēram, pārtikas cenām vai pakalpojumiem.
Pastāv risks, ka uzņēmumi, saskaroties ar lielākiem rēķiniem, sāks strauji celt cenas savai produkcijai. Tāpat tas var ietekmēt darbinieku prasības pēc lielākām algām, kas savukārt var radīt jaunu inflācijas vilni. ECB mērķis joprojām ir noturēt inflāciju 2 % robežās, un Lagarda uzsvēra, ka iestāde neapstāsies savu mērķu sasniegšanā tikai tāpēc, ka situācija ir neskaidra.
Ko tas nozīmē iedzīvotājiem Latvijā?
Latvijas iedzīvotājiem šis paziņojums ir īpaši svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, procentu likmju kāpums tiešā veidā ietekmē kredītmaksājumus. Ja ECB aprīlī nolems paaugstināt likmes, tas var atsaukties uz Euribor rādītājiem, kas nozīmē lielākus ikmēneša maksājumus tiem, kam ir mājokļa vai auto kredīti. Daudzas mājsaimniecības tikko bija sākušas cerēt uz likmju kritumu, taču jaunie ģeopolitiskie riski šīs cerības var attālināt.
Otrkārt, Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir ļoti jutīga pret energoresursu cenu svārstībām. Ja degviela un siltumenerģija kļūs dārgāka kara dēļ, tas ātri vien parādīsies veikalu plauktos. Lagardas teiktais liecina, ka centrālā banka centīsies šo procesu bremzēt, taču iedzīvotājiem jārēķinās, ka dzīves dārdzības kritums, ko daudzi gaidīja šajā pavasarī, varētu nenotikt tik strauji, kā cerēts.
