Saeima ir pieņēmusi lēmumu uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai mazinātu straujā cenu kāpuma radīto spiedienu uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Jaunie noteikumi būs spēkā trīs mēnešus – no šā gada 1. aprīļa līdz pat jūnija beigām. Plānots, ka dīzeļdegvielas cena šī lēmuma ietekmē varētu sarukt par aptuveni 8,6 centiem litrā. Deputāti šo ieceri atbalstīja vienbalsīgi, saprotot, ka situācija degvielas tirgū ir kļuvusi kritiska.
Kāpēc degvielas cenas tik strauji kāpj
Galvenais iemesls dārgajai degvielai meklējams tālu aiz Latvijas robežām. Kopš februāra beigām saspīlētā drošības situācija Irānā un militārās darbības Hormuza šaurumā ir radījušas nopietnus traucējumus pasaules naftas piegādēs. Caur šo šaurumu tiek vesti aptuveni 20 % no visas pasaulē patērētās naftas, tāpēc jebkādi sastrēgumi tur uzreiz liek cenām biržās “uzlidot” gaisā.
Dīzeļdegvielas biržas cena ir pieaugusi par vairāk nekā 70 %, un tas tiešā veidā atspoguļojas arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tā kā mēs visu degvielu importējam no kaimiņvalstīm, mūsu cenas cieši seko tam, kas notiek starptautiskajos tirgos. Šobrīd mazumtirdzniecības cenas ir sasniegušas augstāko punktu kopš 2022. gada enerģētikas krīzes, radot pamatīgu robu gan privātpersonu, gan uzņēmumu budžetos.
Ko tieši mainīs akcīzes nodokļa samazinājums
Valdības plāns paredz samazināt akcīzi dīzeļdegvielai no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Lauksaimniekiem, kuri izmanto marķēto degvielu, atbalsts būs vēl jūtamāks – tur likme saruks no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem. Zemniekiem tas ir īpaši svarīgi tieši tagad, jo pavasaris ir sējas laiks, kad traktori un cita tehnika strādā ar pilnu jaudu.
Finanšu ministrija lēš, ka marķētās dīzeļdegvielas cena pēc šīm izmaiņām varētu samazināties par aptuveni 5,9 centiem litrā. Lai gan degvielas fiziskā pieejamība Latvijā nav apdraudēta un noliktavās krājumu pietiek, galvenā problēma ir tieši cena. Nodokļi un obligātās rezerves veido gandrīz pusi no tā, ko mēs maksājam pie sūkņa, tāpēc valsts lēmums atteikties no daļas ieņēmumu ir ātrākais veids, kā palīdzēt.
Nozares, kuras dārdzību izjūt vissāpīgāk
Cenu kāpums neietekmē visus vienādi – ir nozares, kur degviela ir lauvas tiesa no visām izmaksām. Piemēram, kravas pārvadājumos un loģistikā degviela veido pat 35 % no izdevumiem. Mežizstrādē šis skaitlis ir vēl lielāks, sasniedzot pat 45 % no pašizmaksas. Ja degviela kļūst dārgāka, tas automātiski sadārdzina pilnīgi visu – no pārtikas piegādes līdz būvmateriāliem.
Tāpat šis jautājums skar valsts drošību un operatīvos dienestus. Policijas, ugunsdzēsēju un neatliekamās medicīniskās palīdzības budžeti šim gadam tika plānoti, balstoties uz pagājušā gada cenām. Viņu plānos nebija paredzēts tāds ārkārtas lēciens, tāpēc akcīzes samazinājums palīdzēs nodrošināt, ka operatīvie transportlīdzekļi var turpināt pildīt savas funkcijas bez pārtraukumiem.
Diskusijas par PVN un nākamajiem soļiem
Lai gan lēmums par akcīzi ir pieņemts, Saeimā izvērtās asas debates par to, vai ar to ir pietiekami. Opozīcija norādīja, ka valsts šobrīd gūst “virspeļņu” no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), jo, pieaugot degvielas cenai, proporcionāli aug arī PVN ieņēmumi. Izskanēja priekšlikumi samazināt arī PVN likmi, taču valdības pārstāvji uzsver, ka Eiropas Savienības direktīvas neļauj degvielai piemērot samazinātu PVN.
Daļa deputātu arī pauda neizpratni, kāpēc akcīze netiek samazināta līdz pašam zemākajam Eiropā atļautajam līmenim, kas cenu samazinātu vēl krasiem. Valdība gan norāda, ka situācija tiek vērota un, ja cenas turpinās kāpt, var tikt ieviesti vēl stingrāki pasākumi. Viens no tiem varētu būt virspeļņas nodoklis degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenas benzīntankos samazinās uzreiz pēc tam, kad tās krītas biržā.
Tirgotāju un pārvadātāju viedoklis
Degvielas tirgotāji ar panākto vienošanos par akcīzi kopumā ir apmierināti, taču viņi asāk reaģē uz runām par virspeļņas nodokli. Neoficiāli tiek pieļauts, ka šāda nodokļa ieviešanas gadījumā tirgotāji varētu vērsties Satversmes tiesā. Tikmēr taksometru vadītāji un kravu pārvadātāji uzskata, ka pašreizējais samazinājums ir par mazu un nepieciešams vēl apjomīgāks atbalsts.
Nākamnedēļ valdība plāno turpināt diskusijas ar nozari, lai meklētu risinājumus, kas būtu pieņemami visām pusēm. Galvenais mērķis paliek nemainīgs – panākt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi spētu pārdzīvot šo neprognozējamo cenu lēcienu bez smagām sekām ekonomikai.
