Ceturtdienas sēdē Saeimas deputāti galīgajā lasījumā ir apstiprinājuši būtiskus grozījumus Imigrācijas likumā, kas ievieš daudz stingrākus nosacījumus ārvalstu pilsoņiem, kuri izvēlējušies Latviju par savu uzturēšanās vietu.
Jaunā kārtība paredz tiesisku mehānismu, kas ļauj valsts iestādēm anulēt termiņuzturēšanās atļauju gadījumos, kad persona sistēmiski neievēro valstī noteiktās tiesību normas un veic atkārtotus likumpārkāpumus.
Likumprojekta pieņemšana neguva vienprātību, tomēr saņēma pārliecinošu vairākuma atbalstu – par izmaiņām nobalsoja 78 parlamentārieši. Pret šo ieceri iestājās astoņi pie frakcijām nepiederoši deputāti: Svetlana Čulkova, Iļja Ivanovs, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs un Vilis Sruoģis.
Trīs pārkāpumi kā pamats uzturēšanās tiesību zaudēšanai
Būtiskākā novitāte likumā nosaka, ka ārzemniekam izsniegto uzturēšanās atļauju varēs atsaukt, ja vienas kalendārā gada laikā persona kopumā izdarīs trīs administratīvos pārkāpumus. Likumdevējs ir definējis specifiskas jomas, kurās pieļautās kļūdas tiks vērtētas īpaši stingri: tā ir sabiedriskā kārtība un drošība, valsts pārvaldes procesu ievērošana, ceļu satiksmes drošība, kā arī bērnu tiesību aizsardzība. Šāds regulējums kalpo kā brīdinājums, ka valsts vairs neignorēs hronisku tiesiskā regulējuma neievērošanu.
Pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības vērtības un valsts cieņu
Izmaiņas tiešā mērā skar tos administratīvos pārkāpumus, kas liecina par personas necieņu pret apkārtējiem vai Latvijas valstiskumu. Uzturēšanās atļaujas anulēšana var sekot par tādām darbībām kā agresīva uzvedība pret līdzcilvēkiem, maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšana.
Tāpat īpaša uzmanība pievērsta rīcībai, kas skar valsts ideoloģisko drošību, piemēram, totalitāro režīmu simbolikas izmantošanai publiskās vietās. Arī rupji vai regulāri ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi tiks uzskatīti par pietiekamu iemeslu, lai pārskatītu ārzemnieka tiesības turpināt uzturēties Latvijas teritorijā.
Uzturēšanās atļauja kā privilēģija, nevis garantētas tiesības
Likumprojekta izstrādātāji no Saeimas puses uzsver, ka valsts prioritāte ir garantēt mieru un kārtību visiem tās iedzīvotājiem. Tāpēc atkārtota likumu ignorēšana ir tiešs indikators tam, ka ārzemnieka klātbūtne vairs nav pamatota. Deputāti norāda, ka ilglaicīga dzīvošana Latvijā ir uzskatāma par īpašu privilēģiju, kas ir cieši saistīta ar personas atbildību. Šī iespēja pienākas tikai tiem ārvalstu viesiem, kuri spēj cienīt vietējos likumus un ar savu rīcību apliecina respektu pret Latvijas sabiedrības kopējām vērtībām un noteikto kārtību.
