Konflikts Tuvajos Austrumos un nestabilā situācija pasaulē atkal sāk ietekmēt mūsu maciņus, un šoreiz runa ir par ceļošanu. Degvielas cenas biržās pēdējā laikā kāpj ļoti strauji, reaģējot uz katru politiķu paziņojumu.
Tas vistiešākajā veidā skar aviācijas nozari, kur degviela ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām. Jau tagad vairākas lielās aviosabiedrības ir spiestas pārskatīt savu cenrādi, kas nozīmē, ka lētās aviobiļetes var kļūt par retumu.
Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas dati rāda visai nepatīkamu ainu – tikai vienas nedēļas laikā aviācijas degvielas cena par barelu ir uzlekusi par 12%. Pašlaik tā ir sasniegusi aptuveni 197 ASV dolāru atzīmi. Parasti aviokompānijas cenšas šādus triecienus mazināt, iepērkot degvielu uz priekšu, taču, ja dārdzība saglabājas ilgstoši, šīs rezerves neizbēgami izsīkst.
Ražot aviācijas degvielu ir sarežģītāk un dārgāk nekā parasto dīzeli vai benzīnu, ko lejam automašīnās. Tas prasa vairāk laika, specifiskas tehnoloģijas un daudz stingrākas drošības pārbaudes. Tāpēc katrs naftas cenas lēciens aviācijā atbalsojas daudz sāpīgāk.
Pirmās lidsabiedrības jau ceļ cenas
Dažas aviokompānijas vairs nespēj nogaidīt un ir sākušas rīkoties. Piemēram, skandināvu SAS jau marta sākumā paziņoja par biļešu cenu paaugstināšanu. Arī lielā ASV kompānija “Delta Air Lines” rēķinās ar milzīgiem papildu izdevumiem – aptuveni 400 miljonu dolāru apmērā. Viņiem ir savas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas sniedz zināmu drošību, tomēr pat tas nepasargā no kopējā tirgus spiediena. Dažos viņu iekšzemes un starptautiskajos reisos cenas jau ir kļuvušas augstākas.
Aviācijas eksperti norāda, ka lidsabiedrības šobrīd atrodas visai neapskaužamā situācijā. Tās nevar ietekmēt globālās naftas cenas un ir atkarīgas no piegādātājiem. Ja lidojumi uz tāliem galamērķiem vairs nenesīs peļņu, tos var nākties vienkārši atcelt. Savukārt populārie maršruti var kļūt tik dārgi, ka ceļotājiem tie vairs nebūs pa kabatai.
Daudziem rodas jautājums – ja degviela kļūst dārgāka šodien, kāpēc biļetes cena nemainās tajā pašā mirklī? Atbilde slēpjas plānošanā. Lielākā daļa nopietno kompāniju fiksē cenas savlaicīgi. Piemēram, somu “Finnair” šobrīd strādā ierastā režīmā, jo viņiem ir izveidotas degvielas rezerves gandrīz diviem gadiem uz priekšu. Šā gada pirmajam ceturksnim viņi ir nodrošinājuši vairāk nekā 80% no nepieciešamā apjoma par vecajām cenām.
Arī Eiropas lielākā lidsabiedrība “Ryanair” izmanto līdzīgu stratēģiju. Viņi ir fiksējuši degvielas cenu 67 dolāru līmenī par barelu visam šim gadam. Tas ļauj viņiem turpināt paplašināt maršrutu tīklu un pagaidām neuztraukties par katru svārstību biržā. Tomēr eksperti brīdina, ka šī ir kā bumba ar laika degli. Brīdī, kad šie izdevīgie līgumi beigsies, jaunos nāksies slēgt par pavisam citiem, daudz skarbākiem nosacījumiem.
Situācija Latvijā un “airBaltic”
Arī mūsu vietējā aviokompānija “airBaltic” uzmanīgi vēro notiekošo. Viņu speciālisti ik dienu seko līdzi tam, cik rentabls ir katrs konkrētais lidojums. Degvielas cenu kāpumu viņi parasti sāk just ar dažu nedēļu nobīdi, taču pirmie efekti jau ir manāmi.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība cenšas būt elastīga. Viņi izmanto tā saukto hibrīda modeli – ne tikai vadā pasažierus regulārajos reisos, bet arī iznomā savas lidmašīnas kopā ar apkalpēm citiem uzņēmumiem. Tas palīdz sabalansēt ienākumus. Tomēr jārēķinās ar skarbo realitāti – pērn degvielas izmaksas veidoja gandrīz ceturto daļu no katras biļetes cenas. Ja nafta turpinās dārdzēt, šī proporcija tikai augs.
Aviokompānijas izmanto dažādus viltīgus paņēmienus, lai kaut nedaudz samazinātu zaudējumus. Viens no tiem ir degvielas uzpilde “ar rezervi” tajās lidostās, kur tā ir lētāka. Piemēram, lidmašīna pirms izlidošanas tiek pielieta pilna līdz malām, lai galamērķī atpakaļceļam būtu jāpērk mazāk dārgās degvielas.
Tomēr šai medaļai ir otra puse. Ja lidmašīna ir pielieta pilna ar smagu degvielu, tā fiziski kļūst daudz smagāka. Smagāka lidmašīna patērē vairāk enerģijas, lai noturētos gaisā, un tas atkal palielina kopējo patēriņu. Tā ir sava veida matemātiska spēle, kurā aviokompānijas mēģina atrast līdzsvaru starp ietaupījumu un efektivitāti.
Pašlaik nozare atrodas lielu gaidu priekšā. Lai gan cilvēki pēc pandēmijas klusuma joprojām ļoti vēlas ceļot un pieprasījums pēc lidojumiem ir liels, augstās cenas var šo entuziasmu nedaudz piebremzēt. Viss būs atkarīgs no tā, cik ilgi Tuvajos Austrumos saglabāsies nemieri un cik stabili būs globālie piegāžu ceļi.
