Slovākijas valdība šomēnes pieņēma asus mērus, lai cīnītos ar enerģētikas krīzi valstī, taču šie soļi izsaukuši asu reakciju no Eiropas Komisijas. Brisele norāda, ka ieviestie degvielas tirdzniecības ierobežojumi tiešā veidā pārkāpj Eiropas Savienības tiesību aktus.
Galvenais strīda ābols ir atšķirīgās cenas, ko Slovākija piemēro vietējiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem. Eiropas Komisijas ieskatā šāda rīcība ir diskriminējoša un apdraud vienotā tirgus pamatprincipus.
Divas dažādas cenas pie sūkņa
Slovākijas ieviestā sistēma paredz, ka automašīnas ar vietējām numurzīmēm var iegādāties degvielu par valsts noteiktu, zemāku cenu. Turpretim autovadītājiem, kuru spēkratiem ir ārvalstu numurzīmes, jāmaksā ievērojami vairāk. Šī “ārzemnieku cena” tiek rēķināta kā vidējais rādītājs no degvielas cenām kaimiņvalstīs – Austrijā, Čehijā un Polijā.
Eiropas Komisija uzsver, ka, lai gan saprot valdības vēlmi atbalstīt savus iedzīvotājus grūtā brīdī, to nedrīkst darīt uz pilsonības diskriminācijas rēķina. Brisele jau ir paziņojusi, ka veiks juridiskas darbības, lai panāktu šo ierobežojumu atcelšanu. Brīva preču un pakalpojumu kustība ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, un šādi izņēmumi rada bīstamu precedentu.
Limits bākā un tirdzniecības ierobežojumi
Papildus cenu atšķirībām Slovākija ir ieviesusi arī stingrus apjomus tam, cik daudz degvielas viens cilvēks drīkst nopirkt. Pašlaik vienā reizē uz katru automašīnu drīkst uzpildīt dīzeļdegvielu vai benzīnu tikai 400 eiro vērtībā. Šāds solis sperts, lai apturētu panisku pirkšanu, kad iedzīvotāji mēģina veidot krājumus, baidoties no vēl lielāka cenu kāpuma.
Tāpat valdība ir ierobežojusi degvielas izvešanu uz ārzemēm. Amatpersonas šos soļus skaidro kā nepieciešamību, lai vispār spētu nodrošināt degvielas pieejamību valsts iekšienē. Ja šādi ierobežojumi netiktu ieviesti, pastāvētu risks, ka vietējie patērētāji saskartos ar vēl straujāku cenu lēcienu vai pat pilnīgu degvielas deficītu.
Degvielas tūrisms un tukšas bākas pierobežā
Situācija kļuva saspringta pēc tam, kad Slovākijas valdība vienojās ar vietējo naftas pārstrādes uzņēmumu “Slovnaft” par brīvprātīgiem cenu griestiem. Šī vienošanās panāca, ka Slovākijā degviela kļuva ievērojami lētāka nekā kaimiņvalstīs. Tas uzreiz izraisīja masveidīgu “degvielas tūrismu”, it īpaši no Polijas un Austrijas puses.
Cilvēki no kaimiņvalstīm devās pāri robežai, lai uzpildītu pilnas bākas un kannas, jo ietaupījums bija ļoti jūtams. Rezultātā daudzās uzpildes stacijās Slovākijas un Polijas pierobežā degviela vienkārši beidzās, atstājot vietējos iedzīvotājus tukšā. Tieši šis tukšo tvertņu risks pierobežā bija galvenais iemesls, kāpēc valdība izšķīrās par diskriminējošiem soļiem pret ārzemniekiem.
Eiropas Komisija šobrīd gatavo oficiālus dokumentus, lai vērstos pret Slovākiju. Brisele norāda, ka vienotais tirgus nevar funkcionēt, ja katra valsts krīzes brīdī sāk ieviest savus noteikumus, kas vērsti pret kaimiņiem. Slovākijas valdība savukārt aizstāv savu pozīciju, norādot, ka prioritāte ir pašu iedzīvotāju spēja nokļūt darbā un nodrošināt pamatvajadzības.
Šis strīds var ieilgt, jo enerģētikas jautājumi Eiropā pašlaik ir ārkārtīgi jūtīgi. Kamēr juristi strīdas par pantiem un regulām, Slovākijas pierobežas degvielas uzpildes staciju darbiniekiem katru dienu jātiek galā ar neapmierinātiem autovadītājiem, kuriem dokumentu dēļ jāmaksā dārgāk. Situācija skaidri parāda, cik trausla ir Eiropas solidaritāte, kad runa ir par resursu trūkumu un strauji augošām izmaksām.
