Daudzi mājokļu saimnieki ir pamanījuši, ka ierastā veļas pulvera vietā plauktos arvien biežāk parādās krāsaini un aromātiski gēli.
Izrādās, ka pāreja uz šķidrajiem mazgāšanas līdzekļiem nav tikai modes lieta – speciālisti uzsver to saudzīgo iedarbību uz audumu un spēju labāk izšķīst pat vēsā ūdenī. Tomēr praksē bieži rodas jautājums: kur tieši šis līdzeklis ir jālej, lai nesabojātu ne drēbes, ne pašu ierīci?
Kurā nodalījumā liet mazgāšanas gēlu?
Lielākajai daļai veļas mašīnu mazgāšanas līdzekļu atvilktne ir sadalīta trīs daļās, un katrai no tām ir sava stingra funkcija. Lai gan dizains var atšķirties, ražotāji parasti izmanto standarta apzīmējumus, kas palīdz nekļūdīties.
Visbiežāk lielākais nodalījums ir apzīmēts ar ciparu II vai burtu B. Tieši šī vieta ir paredzēta galvenajam mazgāšanas ciklam, un šeit būtu jālej mazgāšanas gēls. Savukārt nodalījums ar ciparu I (vai burtu A) ir domāts priekšmazgāšanai vai mērcēšanai – ja vien neizmantojat īpaši netīras veļas programmu, šī iedaļa parasti paliek tukša. Trešā zona, ko rotā zieda ikona vai cipars III, ir paredzēta tikai mīkstinātājiem un kondicionieriem.
Interesanti, ka šķidrie mazgāšanas līdzekļi kļuva populāri tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Atšķirībā no pirmajiem pulveriem, kas parādījās jau 1910. gados un bieži saturēja stiprās vielas, mūsdienu gēli ir izstrādāti tā, lai tie neaizsprostotu mašīnas iekšējos mehānismus un pilnībā izskalotos no auduma šķiedrām.
Vai gēlu drīkst liet tieši tvertnē pie drēbēm?
Lai gan pastāv kārdinājums gēlu ieliet tieši tvertnē (bungā), meistari un ražotāji parasti iesaka no tā izvairīties. Tam ir vairāki praktiski iemesli, kas ietekmē gan tīrību, gan apģērba ilgmūžību.
Pirmkārt, mūsdienu veļas mašīnu programmas bieži sākas ar īsu skalošanu vai veļas samitrināšanu. Ja gēls ir ieliets tieši tvertnē, pastāv risks, ka liela daļa līdzekļa tiks izskalota un aiztecēs kanalizācijā vēl pirms galvenā mazgāšanas cikla sākuma. Rezultātā drēbes tiks “mazgātas” gandrīz tīrā ūdenī.
Lasi vēl: Upeņu pavasara ‘brokastis’: vienkāršs mēslošanas plāns, ko nedrīkst nokavēt
Otrkārt, tiešs kontakts ar koncentrētu gēlu var kaitēt smalkākiem audumiem. Kad līdzeklis nonāk tvertnē caur tam paredzēto atvilktni, tas jau ir sajaucies ar ūdeni un kļuvis mazāk stiprs. Izņēmums, protams, ir speciālās mazgāšanas kapsulas – tās ir veidotas tā, lai apvalks izšķīstu pakāpeniski, un tieši tās ir paredzētas ievietošanai tieši pie veļas.
Praktiski ieteikumi pareizai dozēšanai
Lietojot gēlu, svarīgākais ir nepadarīt to par “aklās minēšanas” spēli. Lūk, ko novērojuši eksperti:
Izmantojiet dozatoru: Parasti gēla pudeles korķis kalpo kā mērtrauks. Vidējai veļas porcijai (4–5 kg) parasti pietiek ar 40–50 ml līdzekļa. Pārāk daudz gēla radīs liekas putas, kas var traucēt mašīnas sensoriem.
Uzmanieties ar atlikto startu: Ja plānojat mazgāšanu pēc vairākām stundām, gēlu labāk liet tieši pirms starta. Ilgi stāvot atvilktnē, tas var kļūt biezāks vai sākt lēnām tecēt caurulēs, radot nevēlamus nosēdumus.
Sekojiet līmeņa atzīmēm: Atvilktnes iekšpusē bieži ir “Max” atzīme. To pārsniegt nav ieteicams, jo līdzeklis var izlīt par ātru vai pat sākt tecēt pāri malām.
Biežākās kļūdas un sekas
Kas notiek, ja gēls nejauši ielejams nepareizajā vietā? Visbiežāk nekas katastrofāls ierīcei nenotiks, taču rezultāts var likt vilties. Ja līdzeklis nonāks kondicioniera nodalījumā, mašīna to paņems pašā pēdējā skalošanas reizē. Drēbes būs pilnas ar ziepēm, un tās nāksies mazgāt vēlreiz.
Ja pamanāt, ka pēc mazgāšanas atvilktnē paliek gēla pēdas, ieteicams to izņemt un izskalot zem silta ūdens. Sakrājušies līdzekļa atlikumi laika gaitā var kļūt par augsni nepatīkamam aromātam vai pat pelējumam, ko neviens savā veļas mašīnā redzēt nevēlas.
Lasi vēl: Viena mitra salvete un nekādu pūku: neierasts, bet efektīvs paņēmiens veļas mazgāšanā
Zinot šos dažus pamatprincipus, veļas mazgāšana kļūst ne tikai efektīvāka, bet arī palīdz tehnikai kalpot ilgāk, saglabājot drēbes košas un tīras.
