Finanšu ministrija ir oficiāli atteikusies no iepriekš plaši apspriestās ieceres kontrolēt iedzīvotāju skaidras naudas iemaksas bankomātos. Sākotnēji bija plānots, ka bankām būtu automātiski jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru reizi, kad klients savā kontā ieskaita 750 eiro vai lielāku summu.
Šobrīd šis projekts ir apturēts un zaudējis savu aktualitāti, jo saņēma pārāk lielu pretestību no sabiedrības un politiķiem.
Kāpēc plāns tika atcelts
Galvenais iemesls, kāpēc Finanšu ministrija nolēma spert šādu soli, bija asie iebildumi publiskās apspriešanas laikā. Cilvēki un dažādas organizācijas skaidri norādīja, ka šāda kontrole būtu pārmērīga iejaukšanās privātajā dzīvē. Arī politiskajā vidē nebija vienprātības – pret jauno kārtību iestājās gan opozīcijas partijas, gan daļa no valdības koalīcijas partneriem.
Pagājušā gada vasarā šis jautājums izraisīja pat publiskus protestus. Rīgas centrā notika sapulces, kurās iedzīvotāji pauda bažas par savu brīvību rīkoties ar skaidru naudu. Redzot tik lielu sabiedrības neapmierinātību un politisko atbalsta trūkumu, ministrija saprata, ka šādā formā noteikumi netiks pieņemti.
Ko tieši valsts vēlējās panākt
Finanšu ministrijas sākotnējā doma bija vienkārša – valsts vēlējās redzēt, no kurienes cilvēkiem rodas skaidra nauda, ko tie iemaksā bankomātos. Ja iemaksātā summa būtu ievērojami lielāka par to, ko cilvēks saņem oficiālajā algā, VID būtu iemesls uzdot jautājumus. Valsts uzskatīja, ka šādā veidā varētu efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
Tika lēsts, ka šāda kontrole palīdzētu budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro nodokļos. Ierēdņi uzsvēra, ka godīgiem nodokļu maksātājiem neesot par ko uztraukties, jo viņu ienākumi tāpat ir caurskatāmi. Tomēr sabiedrībā valdīja uzskats, ka kontroles mehānisms skars pilnīgi visus, ne tikai tos, kuri krāpjas.
Projektā bija paredzēti divi dažādi līmeņi informācijas sniegšanai. Pirmais skāra naudas iemaksas – ja cilvēks savā kontā ieskaitītu 750 eiro vai vairāk vienā reizē, bankai par to būtu jāziņo dienestam. Ministrija skaidroja, ka tieši naudas ielikšana kontā ir visriskantākais brīdis, jo tad nezināmas izcelsmes līdzekļi nonāk oficiālajā finanšu sistēmā.
Otrais līmenis attiecās uz naudas izņemšanu no bankomātiem. Šeit robeža bija plānota augstāka – 1500 eiro vienā darījumā. Valsts uzskatīja, ka šeit riski ir mazāki, jo nauda kontā jau atrodas un tās izcelsme parasti ir zināma. Tomēr lielākas skaidras naudas izmaksas VID plānoja analizēt kontekstā ar mazo uzņēmumu darbību, lai pārbaudītu, vai šie līdzekļi netiek izmantoti nelegālu algu izmaksai.
Starptautiskā pieredze un Latvijas ceļš
Izstrādājot šos grozījumus, Finanšu ministrija atsaucās uz citu Eiropas Savienības valstu piemēru. Vairākās valstīs jau šobrīd darbojas līdzīgi noteikumi, kur bankas sniedz detalizētu informāciju par skaidras naudas kustību klientu kontos. Tā tiek uzskatīta par starptautisku tendenci, kuras mērķis ir mazināt nodokļu krāpniecību un padarīt naudas plūsmas redzamākas.
Tomēr Latvijā šis ceļš izrādījās daudz sarežģītāks. Iedzīvotāju vēsturiskā pieredze un neuzticēšanās pārmērīgai valsts kontrolei radīja spēcīgu pretreakciju. Lai gan mērķis mazināt ēnu ekonomiku joprojām paliek aktuāls, šobrīd ir skaidrs, ka tas netiks panākts ar tik zemu slieksni skaidras naudas iemaksām bankomātos. Projekts ir nolikts malā, un finanšu iestādēm nebūs pienākuma ziņot par katru 750 eiro iemaksu.
