Sabiedrības neapmierinātība un aizdomas par mākslīgu cenu kāpumu. 0,75 € par litru? Nejaušs atradums uzpildes stacijā uzkurina kaislības sociālajos tīklos
Vai degvielas cenas tiešām ir ekonomiski pamatotas, vai arī mēs maksājam par ‘gaisu’? Nejauši pamanīta iepirkuma pavadzīme vienā no DUS atklāj skaitļus, kas liek uzdot neērtus jautājumus. Kamēr tirgotāji runā par niecīgu peļņu, matemātika un mākslīgais intelekts rāda pavisam citu ainu. Ieskaties skaitļos un spried pats.
Pašreizējais degvielas cenu lēciens ir kļuvis par smagu slogu ikvienam transportlīdzekļa vadītājam, kurš regulāri apmeklē degvielas uzpildes stacijas (DUS). Līdz ar skaitļu pieaugumu uz informācijas stendiem, sabiedrībā arvien skaļāk izskan jautājums: vai šis dārdzības vilnis tiešām ir balstīts reālos ekonomiskos procesos, vai tomēr mēs saskaramies ar nepamatotu tirgotāju vēlmi nopelnīt uz krīzes rēķina?
Diskusijas sociālajās platformās uzliesmoja līdz ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem — ASV un Izraēlas aktivitātēm Irānā. Lai gan globālie notikumi ietekmē naftas tirgu, vietējā mērogā trūka konkrētu pierādījumu, kas ļautu izvērtēt, vai starp lielākajiem degvielas tirgotājiem pastāv aizliegta vienošanās jeb kartelis, vai arī cenu izmaiņas ir loģiskas un pamatotas.
CRM pavadzīmes atklājums un alternatīvie aprēķini
Plašas debates izraisījis kāds “Facebook” ieraksts, kurā autors dalās ar nejauši pamanītu informāciju. Viņš kādā degvielas uzpildes stacijā ieraudzījis CRM pavadzīmi, kurā fiksētā degvielas iepirkuma cena no termināļa bijusi pārsteidzoši zema — tikai 0,75 € par litru. Veicot patstāvīgus aprēķinus un pieskaitot visas obligātās izmaksas, aina veidojas visai pretrunīga.
Autors savā formulā iekļāva akcīzes nodokli (0,467 €/l), pievienotās vērtības nodokli (PVN aptuveni 0,16 €/l) un pievienoja pat ļoti dāsnu 33% uzcenojumu, kam būtu jānosedz algas, loģistika un īpašnieku peļņa. Pēc šādas loģikas, gala cenai būtu jābūt ap 1,83 €/l. Tomēr realitātē tajā pašā dienā DUS cenrādis rādīja 2,13 €/l, turklāt konkurentu stacijās cenas atšķīrās vien par dažiem centiem, kas liecina par aizdomīgu vienveidību tirgū. Savukārt, izmantojot mākslīgā intelekta palīdzību aprēķiniem, rezultāts bija vēl krasāks — robots norādīja, ka pie šādas pašizmaksas degvielai būtu jāmaksā vien aptuveni 1,60 eiro litrā.
Viedokļu sadursme: no sazvērestības teorijām līdz valsts kontrolei
Ieraksta komentāros cilvēki neslēpj neizpratni un dusmas, piedāvājot dažādas interpretācijas par notiekošo. Linards Hartmanis pieļauj pat sazvērestības elementus, norādot, ka mākslīgi radītais dārdzības un deficīta stāvoklis varētu būt rīks, lai ierobežotu iedzīvotāju pārvietošanās brīvību un iedzītu tos “urbānos būros”, prognozējot, ka drīzumā sekos arī pārtikas krīze.
Turpretī Māris Jurjāns saskata sistēmisku problēmu enerģētikas pārvaldībā. Viņaprāt, cenu haoss un karteļu veidošanās ir sekas tam, ka valsts ir zaudējusi kontroli pār stratēģiski svarīgām nozarēm, sadalot lielos uzņēmumus mazākās vienībās.
Viņa risinājums ir skarbs — lai atjaunotu ekonomisko konkurētspēju, enerģētikai jāatgriežas valsts rokās. Tikmēr Māris Benfelds atgādina par pašu tirgotāju iepriekš pausto retoriku, ka viņu peļņas daļa ir niecīgi 6%, kas it kā tik tikko nosedzot uzturēšanas izmaksas, kas krasi nesaskan ar autora redzētajiem dokumentiem un veiktajiem aprēķiniem.
