Daudzi kaķu saimnieki ir piedzīvojuši rītus, kad uz mājokļa sliekšņa vai pat gultas pakājē viņus sagaida negaidīta un nebūt ne patīkama “dāvana” – nomedīta pele.
Šādās reizēs pirmā reakcija parasti ir sašutums vai neizpratne, taču dabas pētnieku novērojumi liecina, ka šai rīcībai ir daudz dziļāka nozīme, nekā mēs spējam iedomāties. Izrādās, ka risinājums šim dīvainajam paradumam nav meklējams sodos, bet gan izpratnē par mūsu mīluļu seno sociālo hierarhiju.
Zooloģijas speciālisti un dzīvnieku psihologi šādu uzvedību nesauc par vienkāršu mednieka instinktu, bet gan par sarežģītu sociālās saziņas mehānismu. Kaķis, kurš dzīvo kopā ar cilvēku, neuzskata savu saimnieku par neveiklu mednieku – viņa acīs mēs drīzāk esam nedaudz “tūļīgi”, bet mīlēti kaķēni, kuriem nepieciešama palīdzība.
Kāpēc kaķis cenšas mūs “apmācīt”?
Pētnieku veiktie novērojumi apstiprina, ka mājdzīvnieks nes medījumu nevis tāpēc, lai saņemtu uzslavu, bet gan lai mūs skolotu. Savvaļā kaķu māte nes saviem mazuļiem peles, lai tie varētu trenēt savas prasmes un sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Ja jūsu četrkājainais draugs atstāj medījumu tieši jūsu apavos vai uz spilvena, viņš mēģina radīt kontrolētu vidi savam “skolniekam”.
Cilvēks, kurš nereaģē uz šādu “stundu” vai, vēl ļaunāk, sāk kliegt, kaķa acīs izskatās biedējoši nespējīgs. Interesanti, ka kaķi, kuri uzauguši bez mātes, bieži vien sāk nest peles uz mājām tikai pieaugušā vecumā. Viņi it kā mēģina kompensēt to socializācijas posmu, ko paši palaiduši garām agrā bērnībā, tagad šo lomu uzņemoties pret savu saimnieku.
Biežākās kļūdas saimnieka rīcībā
Viena no lielākajām problēmām ir saimnieka emocionālā reakcija. Kliegšana par peli dzīvnieka uztverē ir nevis medību aizliegums, bet gan necieņa pret viņa rūpēm. Eksperti iesaka nekad nemest medījumu ārā demonstratīvi, kamēr kaķis to redz. Gudrāk ir to mierīgi novākt brīdī, kad mīlulis neredz, un pēc tam novirzīt viņa enerģiju uz interaktīvām rotaļām.
Lasi vēl: Viena karote sodas sīksīpoliem: paņēmiens, kā izaudzēt sīpolus tenisa bumbiņas lielumā
Mūsdienu pētījumi rāda, ka kaķi, kuriem tiek nodrošināta aizraujoša un rotaļām bagāta vide, par 70% samazina savu medību aktivitāti dārzā. Viņiem vienkārši vairs nav nepieciešamības pierādīt savu lietderību “baram”. Mājas kaķis nav tikai mazs plēsējs, bet pilnvērtīgs ģimenes loceklis ar savu iekšējo hierarhiju, kurā peles dāvināšana ir augstākā uzticības pakāpe.
Kā pārtraukt “dāvanu” nēsāšanu?
Dzīvnieku uzvedības speciālisti uzsver, ka saikne starp medībām un izsalkumu mājas kaķiem jau sen ir pārtrūkusi. Tā ir tīra sociālā komunikācija. Ir novēroti gadījumi, kad kaķis pārstāj medīt pēc tam, kad saimnieks ir sācis imitēt rotaļu peles “ēšanu” viņa klātbūtnē. Lai cik dīvaini tas nešķistu, tas nostrādā labāk par jebkādiem elektroniskajiem atbaidītājiem. Dzīvniekam ir svarīgi redzēt, ka viņa pūles ir pamanītas un pieņemtas.
Galvenā kļūda ir mēģināt kaķi nokaunināt par viņa dabisko dabu. Tomēr ir svarīgi atšķirt parastu medību aktivitāti no stresa izraisītas uzvedības. Ja peles mājās parādās katru dienu, ir vērts pārbaudīt, vai kaķa apkārtnē nav parādījies kāds kairinātājs, kas liek viņam pastiprināti apliecināt savas robežas.
Noteiktas šķirnes, piemēram, Sibīrijas kaķi, ir ģenētiski vairāk tiekti uz “dāvināšanu”.
Viņu priekšteči gadsimtiem ir dzīvojuši apstākļos, kur izdzīvošana bija tieši atkarīga no medību efektivitātes.
Izmantojiet fermentatīvos tīrīšanas līdzekļus, lai pilnībā likvidētu smakas, ja medījums ienests telpās.
Lasi vēl: Vairs nekādu sarežģītu recepšu: kā pagatavot gardu un sātīgu uzkodu, izmantojot čipsus un pāris sastāvdaļas
Pieņemot kaķi savā mājā, mēs parakstāmies uz šo seno dialogu “medījuma valodā”. Ignorēt to nozīmē pakļaut sevi pastāvīgiem rīta pārsteigumiem. Izpratne par šo seno loģiku palīdz pārvērst ikdienas aizkaitinājumu par cieņu pret to sarežģīto iekšējo pasauli, kas katru dienu murrā mums pie kājām. Galu galā kaķis nedara blēņas – viņš vienkārši sniedz jums pakalpojumu, izmantojot savas vienīgās pieejamās metodes.
