Pirmais aprīlis tautas kalendārā tiek dēvēts par netīro dienu. Šāds nosaukums radies pavisam praktisku iemeslu dēļ, jo ap šo laiku sniegs kūst visstraujāk un visapkārt veidojas pamatīgi dubļi.
Senie ticējumi vēsta, ka tieši šajā dienā pēc ziemas miega mostas mājas gariņš jeb Mājas kungs. Cilvēki ticēja, ka no viņa garastāvokļa ir atkarīgs miers un saticība visā ģimenē.
Mājas gariņš – neredzamais saimnieks
Mājas gariņš kopš seniem laikiem godāts kā pavarda sargs. Tika uzskatīts, ka viņš sargā mājiniekus no ļauniem spēkiem un nelaimes putniem. Mitoloģijā viņu bieži iztēlojās kā maza auguma bārdainu vīriņu, kurš tērpies baltā vai sarkanā kreklā. Pa dienu šis gars parasti nav redzams, jo uzturas aiz krāsns, mājas goda stūrī vai pie sliekšņa, bet savus saimniecības darbus viņš veic naktīs.
Naktī gariņš pieskata uguni, sargā labības krājumus un rūpējas par mājdzīvniekiem. Ja saimnieks ar gariņu nesadzīvoja vai viņu ignorēja, māja varēja tikt pamesta novārtā vai tikt piesaukta nelaime. Mājas gariņam mēdz būt arī nerātns raksturs – ja viņš uz kādu saskaitās, tad mēdz biedēt bērnus vai radīt dīvainus trokšņus bēniņos un zem grīdas dēļiem.
Kā pielabināt mājas sargu
Lai pēc ziemas miega gariņu iepriecinātu un noskaņotu uz sadarbību, tieši Netīrās Dārtas dienā viņam kādā kaktā atstāja cienastu. Visbiežāk tā bija maize un piens. Šādus ziedojumus mēdza veikt arī lielajos svētkos, piemēram, Ziemassvētkos vai Lieldienās. Ja gariņš jutās paēdis un novērtēts, mājās valdīja pārticība.
Pēc gariņa uzvedības cilvēki mēģināja uzminēt arī nākotni. Ja kāds naktī juta, ka gariņš sēž uz krūtīm un it kā spiež, to uzskatīja par brīdinājumu par drīzām nepatikšanām. Savukārt, mainot dzīvesvietu, gariņu vienmēr aicināja līdzi.
Saimnieks teica vārdus: “Mājas gariņ, brauc mums līdzi,” un simboliski viņu pārveda uz jauno māju, piemēram, vecā vīzē vai uz slotas. Ticēja, ka bez sava gariņa jaunajā vietā laimes nebūs.
No kā ieteicams izvairīties 1. aprīlī
Ar dubļiem un netīrumiem šajā dienā saistījās vairāki interesanti aizspriedumi. Piemēram, nejauši iekrist dubļos nozīmēja, ka drīzumā var parādīties kāds nelabvēlis. Tajā pašā laikā ie kāpt mēslos netika uzskatīts par ko sliktu – tas solīja drīzu peļņu. Tomēr bija lietas, no kurām šajā dienā ieteica stingri atturēties:
Šajā dienā neiesaka rīkot kāzas, jo ticēja, ka šāda laulība var nebūt izturīga. Nevajadzētu ļauties skumjām vai čīkstēšanai, citādi nākotnē var nākties daudz skumt. Labāk izvairīties no viesu uzņemšanas vai svešu cilvēku ielaišanas mājā, jo viņi nejauši varot aiznest prom ģimenes veiksmi un veselību.
Nebija vēlams vilkt citu cilvēku drēbes, lai nepārņemtu viņu nelaimes un raizes. Tāpat neiesaka atvadīties uz sliekšņa vai uz kāpnēm, jo tas varēja piesaukt sarežģījumus ceļā.
Dabas zīmes un laikapstākļu vērošana
Pēc tā, kāds laiks bija Netīrās Dārtas dienā, cilvēki sprieda par gaidāmo rudeni. Parasti pēc 1. aprīļa prognozēja, kāds būs oktobra sākums. Ja ceļmalās strauti tecēja skaļi un burbuļodami, tas nozīmēja, ka pavasara beigās pļavās būs ļoti lekna un bieza zāle.
Ziedoši pūpoli tajā pašā laikā norādīja uz bagātīgu medus ražu vasarā. Ja naktī pie debesīm nebija redzamas zvaigznes, tas tika uztverts kā droša zīme, ka drīzumā kļūs krietni siltāks. Savukārt, ja uz dīķiem jau manīti gulbji, tas liecināja par pastāvīga siltuma iestāšanos. Ja dārzā vai mežmalā sāka parādīties pirmie knišļi, ogotāji priecājās, jo tas solīja sēņu bagātību mežos.
