Lēts un praktisks paņēmiens, kā ar parastām vienreizlietojamām dakšiņām izveidot fizisku barjeru, kas attur kurmjus un citus racējus no rakšanās tikko iesētās dobēs.
Marta pēdējās dienās dārzā parasti ir daudz darba, jo zeme ir atsilusi un jāsāk gatavot pirmās dobes sējai. Pagājušajā nedēļā pamanīju, ka tieši tur, kur plānoju sēt burkānus, pa nakti uzradušies vairāki svaigi kurmju rakumi. Meklēju vienkāršu veidu, kā šo vietu pasargāt, neizmantojot dārgu tehniku vai ķīmiju.
Kāpēc kurmjiem nepatīk šis risinājums
Kurmji ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas meklē barību tuvu zemes virskārtai, kur augsne ir vismīkstākā. Viņu purni un ķepas ir ļoti jutīgas, tāpēc jebkurš negaidīts, ciets šķērslis liek tiem mainīt virzienu. Plastmasas dakšiņas, kas saspraustas zemē, darbojas kā mehāniska barjera. Dzīvnieks, atduroties pret asajiem zariem, nejūtas droši un izvēlas rakties citur.
Šī metode nav paredzēta dzīvnieku savainošanai. Tā drīzāk rada diskomfortu, kas liek grauzējiem saprast, ka konkrētā dobe nav piemērota mierīgai dzīvei. Turklāt tas ir paņēmiens, kas neprasa lielus ieguldījumus un neaizņem daudz laika.
Pareiza dakšiņu izvietošana dobēs
Lai metode tiešām strādātu, dakšiņas ir jāiesprauž pareizi. Vislabāk tās izvietot vietās, kur tikko iestrādātas sēklas vai iestādīti pirmie dēsti. Dakšiņas sprauž zemē ar kātiņu uz leju tā, lai virspusē paliktu tikai zariņi.
Zariem jābūt vērstiem uz augšu un nedaudz jāredzas virs zemes. Ja tos pilnībā apber ar augsni, efekts būs mazāks. Parasti pietiek, ja tās sasprauž ik pēc desmit vai piecpadsmit centimetriem. Šāds attālums ir pietiekams, lai kurmis vai lauka pele nevarētu brīvi izspraukties cauri, nesaskaroties ar šķērsli.
Aizsardzība pret citiem nelūgtiem viesiem
Plastmasas dakšiņas palīdz ne tikai pret tiem, kas rok zem zemes. Pavasarī, kad dobes ir tikko uzraktas un zeme ir irdena, tās bieži piesaista kaimiņu kaķus vai pašu mājdzīvniekus. Viņiem patīk rakņāties svaigā augsnē, un tas var pilnībā sabojāt iesētos dārzeņus.
Saspraustās dakšiņas šo problēmu atrisina ļoti ātri. Dzīvnieks, sajūtot neierasto virsmu, uzreiz saprot, ka uz šīs dobes kāpt nav ērti. Tas ir daudz humānāks veids nekā dažādi skaņas signāli vai speciāli šķidrumi, jo dzīvnieks vienkārši fiziski netiek klāt zemei.
Puķu podu un siltumnīcu drošība
Daudzi no mums pavasarī sāk audzēt dēstus lielākos podos vai kastēs, kas tiek novietotas siltumnīcā vai uz terases. Grauzēji bieži vien izmanto šīs tvertnes kā vietu, kur paslēpties vai meklēt barību. Iespraužot dažas dakšiņas gar poda malām, var izvairīties no situācijas, kad rīta pusē atrodat izraktu zemi un bojātas augu saknes.
Siltumnīcās šī metode noder gar pašu konstrukcijas malu. Tur kurmjiem patīk veidot galvenās ejas, jo zeme pie pamatiem mēdz būt siltāka. Izveidojot nelielu “žogu” no dakšiņām gar siltumnīcas perimetru, var ievērojami samazināt risku, ka nakts laikā tiks paceltas visas iestādītās paprikas vai tomāti.
Praktiski padomi labākam rezultātam
Lietojot šo metodi, ir dažas lietas, ko vērts ņemt vērā. Ja izmantojat dakšiņas atklātā laukā, tās var nedaudz traucēt ravēšanu, tāpēc tās ieteicams spraust tikai tajā periodā, kamēr augi vēl ir mazi un trausli. Kad dārzeņi ir paaugušies un to sakņu sistēma kļuvusi spēcīgāka, kurmju rakšana vairs nenodara tik lielu skādi.
Vēl viens ieteikums ir izmantot tumšākas krāsas dakšiņas, ja nevēlaties, lai tās dārzā izceļas. Zaļas vai brūnas dakšiņas starp augiem gandrīz nav pamanāmas. Savukārt baltās dakšiņas palīdz labāk redzēt, kur tieši dobe ir aizsargāta, lai paši nejauši uz tām neuzkāptu.
Pēc sezonas beigām dakšiņas var vienkārši izņemt no zemes, noskalot un noglabāt kastē līdz nākamajam gadam. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, jo tās nemēdz sapūt vai sabojāties no mitruma.
