Rīgā pēdējos mēnešos arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju saņemt pašvaldības atbalstu mājokļa apmaksai. Tas skaidrojams gan ar kopējo dzīves dārdzību, gan ar to, ka līdz pat aprīļa beigām ir spēkā labvēlīgāki nosacījumi pabalsta aprēķināšanai.
Šīs izmaiņas nozīmē, ka daudzi rīdzinieki tagad saņem lielāku summu nekā iepriekš. Tāpat atbalstam šobrīd kvalificējas arī tie iedzīvotāji, kuriem agrāk ienākumi bija nedaudz par lielu, lai uz to pretendētu.
Kā mainījies pabalsta saņēmēju skaits gada sākumā?
Statistikas dati rāda skaidru augšupejošu tendenci kopš paša gada sākuma. Janvārī mājokļa pabalstu Rīgā saņēma 9613 cilvēki, un kopējā izmaksātā summa pārsniedza pusotru miljonu eiro. Jau februārī saņēmēju skaits pieauga līdz gandrīz desmit tūkstošiem, sasniedzot 9908 personas.
Vislielākais lēciens bija vērojams martā, kad atbalstu saņēma jau 10 456 rīdzinieki. Arī izmaksātā summa martā ievērojami pieauga, pārsniedzot 2,3 miljonus eiro. Jāņem vērā, ka šajos skaitļos ietilpst ne tikai tekošā mēneša maksājumi, bet arī pārrēķini par iepriekšējo periodu. Daļai cilvēku pabalsts ir apstiprināts, bet nauda vēl ceļo uz viņu kontiem, tāpēc kopējās summas vēl var nedaudz mainīties.
Kas tieši tiek apmaksāts ar mājokļa pabalstu?
Pabalsts ir domāts kā reāls palīgs tiem, kuriem mēneša beigās pēc visu rēķinu nomaksas paliek pāri pārāk maz līdzekļu iztikai. Tas palīdz segt izdevumus, kas tiešā veidā saistīti ar dzīvesvietas uzturēšanu. Tajā skaitā ietilpst ne tikai īres maksa vai mājas apsaimniekošanas izdevumi, bet arī visi pamata pakalpojumi.
Ar pabalsta palīdzību var norēķināties par apkuri, elektrību un ūdeni. Tāpat tiek ņemti vērā izdevumi par kanalizāciju, atkritumu izvešanu un pat tādi mūsdienās nepieciešami pakalpojumi kā internets un televīzija. Svarīgi atcerēties, ka pabalsts sāk darboties ar to mēnesi, kurā Rīgas Sociālais dienests ir pieņēmis oficiālu lēmumu par tā piešķiršanu.
Kā notiek pieteikumu izvērtēšana?
Šāds atbalsts netiek piešķirts automātiski visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai saņemtu palīdzību, mājsaimniecībai ir jāvēršas Sociālajā dienestā, kur speciālisti rūpīgi izvērtē katru situāciju. Tiek skatīti ne tikai ienākumi, bet arī kopējais materiālais stāvoklis. Tas ietver gan uzkrājumus bankas kontos, gan kustamo un nekustamo īpašumu, kas pieder ģimenes locekļiem.
Pārbaudes laiks ir atkarīgs no tā, kas dzīvo mājoklī. Ja mājsaimniecībā ir tikai pensionāri vai cilvēki ar invaliditāti, atkārtota izvērtēšana notiek reizi pusgadā. Savukārt tām ģimenēm, kurās ir vismaz viens darbspējīgs cilvēks, dokumenti un ienākumi jāpārskata biežāk – reizi trīs mēnešos.
Kādi dokumenti jāsagatavo vizītei?
Lai dienests varētu objektīvi novērtēt situāciju, visiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem ir jāuzrāda informācija par saviem ienākumiem. Ir jāsagatavo dokumenti par pēdējiem trīs pilniem mēnešiem. Obligāta prasība ir iesniegt bankas kontu izrakstus vai pasta norēķinu sistēmas datus par šo periodu.
Papildus ienākumu apliecinājumiem ir jāuzrāda arī visi rēķini un kvītis. Tas nepieciešams, lai precīzi redzētu, cik lieli ir izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tikai redzot pilnu ainu – gan to, cik naudas ienāk, gan to, cik jātērē par dzīvesvietu –, Sociālais dienests var aprēķināt precīzu pabalsta apmēru, kas pienākas konkrētajam rīdziniekam.
