Mazas pensijas un pieticīgi ienākumi diemžēl vairs nav nekāds jaunums, un šī realitāte ir kļuvusi par daudzu ikdienas sastāvdaļu. Mana mamma saņem 420 eiro mēnesī
Pēc visiem obligātajiem maksājumiem atstāj pavisam niecīgu summu dzīvošanai. Kad es par to pastāstīju, saņēmu komentārus: “Tev taču ir jāmācās mammai palīdzēt ar naudu!” Kaut būtu no kā palīdzēt. Es pati knapi velku galus kopā, iztiekot ar mazāk nekā 500 eiro mēnesī. Tie laiki, kad interneta satura veidošana un blogošana nesa kaut cik vērā ņemamus ienākumus, ir pagājuši. Blogu platformas vairs nemaksā tā, kā tas bija agrāk, un arī mani ziņu kanāli vairs nenes cerētos ienākumus. Sociālajos tīklos par ieguldīto darbu maksā vien niecīgas kapeikas, kas knapi sedz interneta rēķinu.
Atceraties, es rakstīju, ka janvārī man izdevās no interneta “izspiest” 900 eiro? Tas bija kā brīnums, kas diemžēl ātri izgaisa. Pēc tam mani ienākumi sāka “augt” tikai un vienīgi uz leju. Peļņa internetā nav nekāda pastāvīga lieta – tā ir neparedzama un nestabila. Esmu pie tā jau pieradusi, un man tas vairs nešķiet nekas ārkārtējs; tā ir kļuvusi par manu ikdienas normu. Tomēr es nepadodos – turpināšu meklēt jaunus risinājumus un ceļus, kā uzlabot finansiālo stāvokli. Es ticu, ka tik un tā kaut ko atradīšu.
Šodien devos uz veikalu un iepirkos ļoti apdomīgi, iztērējot tieši 2,20 eiro. Nopirku visu pašu nepieciešamāko, lai varētu sagatavot siltu maltīti. Olas šobrīd ir nedaudz kļuvušas lētākas – izdevās tās iegādāties “Top!” veikalā par 1,99 eiro. Ar olām vien var lieliski iztikt pat bez gaļas, ja prot tās pareizi pagatavot. Vakaros bieži gatavoju omleti, kas mums ar vīru ir kļuvusi par iecienītu maltīti. Mums abiem pietiek ar trim olām, nedaudz piena, un, uzceptas uz pannas, tās ir ļoti sātīgas.
Bet, ja rodas vēlme uz brīdi justies “šiki un bagāti” vai vienkārši izlikties citu priekšā, varu parādīt piemēru. Nesen nopirku pavisam lētas čības veikalā “Lats”. Pēc izskata tās bija gaužām nepievilcīgas, tādas pelēkas un garlaicīgas. Tad man ienāca prātā ideja – uzšuvu virsū pērlītes, kas bija palikušas pāri no kāda sena rokdarbu projekta un gadiem mētājās skapī. Tagad, ja atnāks ciemiņi, nebūs kauns tās uzvilkt kājās vai pat piedāvāt viņiem.
Starp citu, es šodien iegādājos arī sulu. Kāds noteikti teiks: “Tā ir tīra izšķērdība!” Taču par divām sulas pakām atdevu tikai 1,42 eiro. Sula ir bez cietes un cukura piedevām. Bija doma nopirkt ābolus, taču, kad paskatījos uz veikala stendu, kur āboli bija sapuvuši un ar nagiem saspaidīti, man uzreiz pārgribējās tos pirkt.
Kartupeļi – tas ir pirmais, kas vienmēr jātur krājumā, lai ietaupītu. Šodien vārīšu sātīgu zupu. Uztaisīšu frikadeles no mazas saujas maltās gaļas un izvārīšu tās kopā ar nūdelēm – būs gan sātīgi, gan pietiks vairākām reizēm.
Cilvēki komentāros bieži raksta: “Kāpēc tu pērc zivs fileju (mencu)? Tā taču ir izšķērdība!” Bet mans vīrs kategoriski neēd zivi, kurā ir asakas, un man pašai arī patīk gatavot no filejas. Tas ir vienkārši, ātri un atstāj mazāk noņemšanās pēc ēdiena gatavošanas. Lai kaut nedaudz ietaupītu, es vienmēr gaidu, kad “Promo” veikalā būs atlaides. Tur 750 grami mencas maksā ap 4 eiro, un divi tādi zivs gabaliņi mums ar vīru ir pietiekami vakariņām. Piedevās izvāru grūbas, rīsus vai griķus – tā ir vienkārša, bet veselīga maltīte.
Nesen pagatavoju mencu pēc jaunas receptes. Sagriezu sasalušās briketes mazos gabaliņos – tas ir svarīgi, lai griežot tās nesajūk un neizšķīst. Pēc tam pagatavoju īpašu mīklu. Mīklas recepte ir pavisam vienkārša: viena sīpola galviņa un viena ola. Visu kārtīgi sablendēju un pamazām pievienoju miltus, līdz izveidojas ne pārāk bieza, bet viendabīga mīkla.
Kad mīkla gatava, ātri apmērcēju zivs gabaliņus šajā sīpolu un olu masā. Panna jau stāv uz plīts un karst. Ieleju nedaudz augu eļļas, gaidu, kad uzkarsīs, un lieku iekšā “zivju pirkstiņus”. Cepu tos vidējā karstumā, lai iekšpuse paspēj izcepties, bet ārpuse paliek kraukšķīga. Vai arī var darīt tā: sākumā uz lielas uguns, lai veidojas garoziņa, un tad uz mazas uguns līdz gatavībai. Sanāca ļoti garšīgi! Starp citu, sīpols nedod rūgtumu, bet gan piešķir patīkamu aromātu.
Vīram ļoti garšoja, viņš teica, ka turpmāk menca jāgatavo tikai tā. Protams, bieži ceptu ēst nav veselīgi, bet reizi vai divas nedēļā to var atļauties.
Vai domājat, ka es esmu viena, kas iztiek ar tik mazu naudu? Nē. Paziņas, kas strādā pie privātuzņēmējiem, saņem ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Pie mums, Latgalē, ar tādām algām neviens nepašikos. Šeit ir vieni no zemākajiem ienākumiem visā valstī, un katrs eiro ir jāskaita.
Visiem novēlu izturību, veiksmi un uz tikšanos nākamajos rakstos! Viss būs labi, tikai jāprot pielāgoties! Kāda veida padomus vai receptes jūs vēlētos redzēt nākamajā stāsta daļā?
