Jaunākie partiju reitingi liecina par pamanāmām izmaiņām Latvijas politiskajā vidē. Martā veiktā SKDS aptauja parāda, ka pašreizējās koalīcijas partijām klājas dažādi un vēlētāju noskaņojums ir mainīgs.
Kamēr vieni politiskie spēki spējuši audzēt savu popularitāti, citi piedzīvojuši diezgan strauju kritumu. Īpaši interesanta situācija izveidojusies starp valdību veidojošajām partijām, kur vadību pārņēmuši “Progresīvie”.
Par partiju reitingu līderi šobrīd kļuvusi Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vietā”. Martā par šo politisko spēku bija gatavi balsot 8,9% vēlētāju. Salīdzinot ar pagājušā gada novembri, kad atbalsts bija 8,6%, ir redzams neliels, bet stabils pieaugums.
Otrajā vietā martā ierindojas “Progresīvie”, kurus atbalsta 6,9% aptaujāto. Arī šim politiskajam spēkam ir izdevies uzlabot savas pozīcijas, jo rudenī viņus atbalstīja 6,6% vēlētāju. Šobrīd “Progresīvie” ir kļuvuši par populārāko partiju starp visiem pašreizējās koalīcijas partneriem, apsteidzot pat premjeres pārstāvēto partiju.
Trešo vietu reitingu tabulā ieņem “Nacionalā apvienība”. Par viņiem martā balsotu 6,4% pilsoņu. Šai partijai ir izdevies uzrādīt vienu no straujākajiem kāpumiem, jo novembrī viņu reitings bija krietni zemāks – vien 5,6%.
Kritums un cīņa par vietu Saeimā
Vislielāko vilšanos šoreiz piedzīvojusi premjeres partija “Jaunā vienotība”. Tās reitings martā noslīdējis līdz 5,9%. Ja atskatāmies uz pagājušā gada novembri, kad par šo partiju bija gatavi balsot 8,3% vēlētāju, kritums ir ļoti jūtams.
Līdzīgās pozīcijās atrodas arī “Suverēna vara” ar 6,2% un “Apvienotais saraksts” ar 6% vēlētāju atbalstu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība martā ir nonākusi bīstamā zonā. Viņu atbalsts ir nokrities līdz 4,7%, kas nozīmē, ka tiešā aptaujā viņi nesasniegtu nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Tomēr, veicot pārrēķinus un ņemot vērā vēlētāju gatavību tiešām doties balsot, ZZS joprojām saglabā cerības uz vietām parlamentā.
Aptaujas dati rāda, ka vairākas citas partijas martā nepārvarētu 5% robežu. Piemēram, partija “Stabilitātei” martā ieguvusi vien 2,7% atbalstu. Tikmēr politikas jaunpienācēji “Mēs mainām noteikumus” un pieredzējusī “Saskaņa” ir vienādās pozīcijās – abiem spēkiem ir 2,1% vēlētāju simpātiju.
Saraksta lejasdaļā atrodas vairākas citas partijas, kuru atbalsts svārstās ap vienu procentu vai pat mazāk. “Latvijas attīstībai” sola atbalstīt 1,1% pilsoņu, savukārt “Austošā saule Latvijai” ir ieguvusi 1% atbalstu. Vēl mazāka vēlētāju interese ir par partijām “Par”, Jauno konservatīvo partiju un Latvijas Krievu savienību – visām trim ir aptuveni 0,9%. Pašā tabulas galā palikusi “Platforma 21” ar 0,3% atbalstu.
Vēlētāju šaubas un gatavība balsot
Interesanti, ka martā ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri nezinātu, par ko balsot. Šobrīd tādu ir 26,1%. Tajā pašā laikā nedaudz pieaudzis to pilsoņu īpatsvars, kuri vēlēšanās vispār neplāno piedalīties.
Ja vēlēšanas notiktu rīt un cilvēki balsotu tieši tā, kā solījuši aptaujā, Saeimā iekļūtu septiņi politiskie spēki. Tie būtu “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, “Nacionālā apvienība”, “Jaunā vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Suverēna vara” un arī Zaļo un zemnieku savienība. Šis saraksts var mainīties atkarībā no tā, cik aktīvi katras partijas atbalstītāji būs vēlēšanu dienā.
SKDS aptaujā piedalījās vairāk nekā 1800 Latvijas pilsoņu no visiem reģioniem, un tā sniedz labu ieskatu pašreizējā sabiedrības noskaņojumā. Šādi dati palīdz saprast, kuras tēmas un politiskie lēmumi vēlētājiem šķiet svarīgi un kuras partijas spējušas vislabāk uzrunāt savu auditoriju.
