ASV aizsardzības sistēmā šajās dienās notikušas krasas izmaiņas, kas piesaistījušas visas pasaules uzmanību. Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir pieņēmis lēmumu atstādināt no amata armijas štāba priekšnieku ģenerāli Rendiju Džordžu.
Līdz ar viņu darbu zaudējuši vēl divi ļoti augsta ranga ģenerāļi. Šīs amatpersonu maiņas notiek laikā, kad situācija Tuvajos Austrumos ir saspringta un ASV kopā ar Izraēlu īsteno militāras darbības pret Irānu.
Ziņas par to, ka ģenerālim Rendijam Džordžam būs jāpamet savs amats, sākotnēji parādījās amerikāņu presē, bet drīz vien tās oficiāli apstiprināja arī Pentagons. Sociālajos tīklos izplatītajā paziņojumā teikts, ka Džordžs nekavējoties atstāj armijas štāba priekšnieka posteni.
Rendijs Džordžs nav nejaušs cilvēks armijā – viņam ir 61 gads un aiz muguras ļoti iespaidīga militārā karjera. Viņš savulaik absolvējis slaveno Vestpointas akadēmiju un savas gaitas dienestā sācis jau sen. Viņa pieredze ietver dalību Pirmajā Persijas līča karā, kā arī smagas misijas Irākā un Afganistānā.
Par armijas štāba priekšnieku Džordžs kļuva tikai 2023. gadā. Toreiz viņu šim darbam izvēlējās iepriekšējais prezidents Džo Baidens. Bija plānots, ka ģenerālis savā amatā paliks līdz pat 2027. gadam, taču jaunās administrācijas plāni izrādījās citādi.
Kurš stāsies amatā un kas vēl ir atlaisti?
Kamēr tiek meklēts pastāvīgs aizstājējs, armijas štāba priekšnieka pienākumus pildīs Kristofers Laneve, kurš līdz šim bija vietnieks. Taču Džordžs nav vienīgais, kuram šajās dienās nācies kravāt koferus. Darbu zaudējis arī Deivids Hodne, kurš atbildēja par armijas operācijām un apmācībām, kā arī ģenerālmajors Viljams Grīns juniors, kurš vadīja armijas kapelānu dienestu.
Šīs nav pirmās atlaišanas, ko veicis Pīts Hegsets. Kopš kļūšanas par aizsardzības ministru, viņš ir atstādinājis jau vairākas militārpersonas un augsta līmeņa ierēdņus. Eksperti uzskata, ka tā ir apzināta stratēģija – ministrs vēlas reformēt armijas vadību pēc saviem ieskatiem. Viņa mērķis ir atbrīvoties no tiem virsniekiem, kuri varētu nepiekrist Donalda Trampa administrācijas nospraustajam kursam vai kuri pārāk cieši sadarbojušies ar iepriekšējo valdību.
Jau kādu laiku zināms
CNN drošības jautājumu korespondente Kortnija Kjūba norāda, ka baumas par ģenerāļa Džordža atstādināšanu klīda jau labu laiku. Interesanti, ka šie plāni tikuši kalti vēl pirms pašreizējās karadarbības sākuma. Hegsets jau sākotnēji esot vērsties pret amatpersonām, kurām bijusi saikne ar iepriekšējo aizsardzības ministru Loidu Ostinu vai ģenerāli Marku Milliju.
Rendijs Džordžs savulaik bija ciešs Loida Ostina palīgs, un tieši šis fakts viņu padarīja par mērķi Hegseta reformu plānos. Šķiet, ka jaunā vadība vēlas pilnībā pārgriezt saites ar pagātnes lēmumiem un metodēm.
Šī vadības maiņa notiek visai kritiskā brīdī, jo ASV pašlaik ir tieši iesaistīta konfliktā Tuvajos Austrumos. Prezidents Donalds Tramps ir izteicies visai optimistiski, solot, ka karu pret Irānu varētu pabeigt tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā. Viņa pārliecība balstās uz pieņēmumu, ka Irānas militārie spēki ir gandrīz pilnībā sagrauti.
Tomēr izlūkošanas dati, ko ieguvis medijs CNN, rāda nedaudz citādu un sarežģītāku ainu. Jaunākā informācija liecina, ka liela daļa Irānas raķešu arsenāla joprojām ir neskarta. Tāpat puse no visām raķešu palaišanas iekārtām joprojām ir gatavas darbam.
Lai gan ASV un Izraēla jau vairāk nekā piecas nedēļas veic aktīvus uzbrukumus, Irānai joprojām esot pieejami tūkstošiem trieciendronu. Speciālisti, kuriem ir pieeja šiem slepenajiem datiem, atzīst, ka Trampa solījums pabeigt karu tik īsā laikā var izrādīties nereāls. Irānas resursi ir pietiekami lieli, lai konflikts varētu ieilgt daudz ilgāk, nekā pašlaik tiek cerēts Baltajā namā.
