Tehnoloģiju uzņēmuma “Palantir” vadītājs Alekss Karps uzskata, ka ierastais ceļš uz veiksmīgu karjeru strauji mainās. Viņaprāt, mākslīgā intelekta attīstība visvairāk ietekmēs tieši tos darbiniekus, kuri ieguvuši tradicionālu augstāko izglītību un pieraduši strādāt stingri noteiktās struktūrās.
Karps prognozē, ka nākotnē stabilitāti un panākumus nodrošinās vai nu praktiskas amata prasmes, vai arī unikāls domāšanas veids. Tas nozīmē, ka darba tirgū priekšrocības būs cilvēkiem, kuru spējas ir grūti aizstāt ar algoritmiem.
Augstskolu diplomi vairs negarantē darbu
Gadiem ilgi valdīja uzskats, ka laba izglītība un spēja iekļauties korporatīvajā vidē ir drošākā biļete uz pārticību. Tomēr realitāte sāk rādīt citu ainu. Statistikas dati liecina, ka jauniem speciālistiem ar akadēmisko grādu atrast pastāvīgu darbu kļūst arvien grūtāk. Vācijā un ASV bezdarba līmenis augstskolu absolventu vidū pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis.
Mākslīgā intelekta rīki pašlaik vēl nenes milzīgu peļņu uzņēmumiem, taču tie jau tagad sāk mainīt veidu, kā tiek veikti biroja uzdevumi. Daudzi jaunieši saprot, ka konkurence par “balto apkaklīšu” vietām kļūst pārāk liela, tāpēc sāk lūkoties citos virzienos. Tas ir radījis jaunu vilni, kurā cilvēki apzināti izvēlas amatus, kas prasa fizisku rīcību un praktisku redzējumu.
Praktiskā amata renesanse
Alekss Karps norāda, ka amatniecība un tehniskās profesijas piedzīvo atdzimšanu. Elektriķi, galdnieki un santehniķi kļūst par pieprasītiem speciālistiem, jo šos darbus nevar paveikt attālināti vai uzticēt programmatūrai. Šajās nozarēs ir iespējams nopelnīt labu atalgojumu bez nepieciešamības pavadīt vairākus gadus universitātes solā.
Šī tendence ir īpaši pamanāma ASV, kur jaunieši arvien biežāk izvēlas apgūt konkrētu amatu. Šāda izvēle sniedz lielāku drošības sajūtu, jo pieprasījums pēc praktiskiem pakalpojumiem saglabājas stabils neatkarīgi no tā, cik attīstītas kļūst tehnoloģijas. Karps uzsver, ka zināšanas par to, kā lietas darbojas fiziskajā pasaulē, kļūst par dārgu resursu.
Neurodiverģence kā unikāla priekšrocība
Viena no neparastākajām Karpa prognozēm attiecas uz neurodiverģentiem cilvēkiem – tiem, kuru smadzenes informāciju apstrādā citādāk. Tas ietver tādus stāvokļus kā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (ADHS), autisma spektrs vai disleksija. Pats Karps neslēpj, ka viņam ir disleksija, un viņš to uzskata par savu spēku, nevis trūkumu.
Viņaprāt, pasaulē, kurā visi sāk domāt līdzīgi vai paļaujas uz standartizētiem procesiem, spēja saskatīt lietas no cita skatpunkta ir milzīga vērtība. Neurodiverģenti cilvēki bieži vien spēj pamanīt sakarības, ko citi palaiž garām, un viņi biežāk ir gatavi pieņemt netradicionālus lēmumus. Šāda “citādā” domāšana ir tieši tas, ko mākslīgais intelekts pagaidām nespēj atdarināt, jo algoritmi balstās uz jau esošiem datiem un paraugiem.
Uzņēmumi sāk mainīt atlases principus
Vēsturiski cilvēkiem ar neurodiverģenci ir bijis grūtāk izturēt standarta darba intervijas vai iekļauties stingros ofisa noteikumos. Taču prognozes rāda, ka līdz 2027. gadam liela daļa pasaules ietekmīgāko uzņēmumu mērķtiecīgi meklēs tieši šādus talantus. Uzņēmums “Palantir” jau tagad īsteno programmas, lai piesaistītu darbiniekus, kuri nedomā rāmjos.
Viņu pieeja ir balstīta pārliecībā, ka šādi cilvēki palīdzēs veidot nākotni, jo viņi neredz pasauli caur ideoloģiju vai standartu prizmu. Viņi spēj ieraudzīt skaistumu un iespējas tur, kur citi redz tikai problēmas. Šī pāreja no “pareizā kandidāta” uz “unikālo kandidātu” varētu būt viena no lielākajām izmaiņām personālatlasē pēdējo desmitgažu laikā.
Cilvēcīgās īpašības kļūst par prioritāti
Lai gan tehnoloģijas pārņem tehniskos uzdevumus, tirgū pieaug pieprasījums pēc prasmēm, ko nevar iemācīties tikai no grāmatām. Adaptēšanās spēja kļūst par galveno drošības garantu darba tirgū. Ja cilvēks spēj ātri mainīties un apgūt jaunas lietas, viņš vienmēr būs vajadzīgs.
Dati rāda, ka pašlaik visvairāk tiek vērtēta empātija, zinātkāre un radoša pieeja problēmām. Kritiskā domāšana ļauj neapjukt milzīgajā informācijas plūsmā, ko rada mākslīgais intelekts. Alekss Karps, lai gan pats ir augsti izglītots, atzīst, ka tieši šīs “mīkstās” prasmes un spēja saglabāt cilvēcisku skatījumu būs izšķirošas.
“Palantir” un tā pretrunīgā loma
Uzņēmums “Palantir” nav parasts programmatūras izstrādātājs. To radītās sistēmas analizē milzīgus datu apjomus, un starp to klientiem ir izlūkdienesti, armijas un policijas struktūras. Tas padara Aleksu Karpu par ietekmīgu, bet reizē arī kritizētu personību. Pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas uzņēmuma akciju vērtība piedzīvoja strauju lēcienu, un Karps interneta vidē pat kļuva par savdabīgu kulta figūru.
Tajā pašā laikā cilvēktiesību aizstāvji brīdina par riskiem, ko rada šādas tehnoloģijas. Viņi norāda, ka uzņēmuma piedāvātie risinājumi var tikt izmantoti pārmērīgai uzraudzībai un kontrolei. Tomēr neatkarīgi no kritikas, Karpa redzējums par nākotni piesaista uzmanību, jo tas liek aizdomāties par to, kāda būs mūsu loma pasaulē, kurā mašīnas prot gandrīz visu, ko mēs uzskatījām par savu intelektuālo monopolu.
