Latvijā elektroauto vadītāji drīzumā varētu saskarties ar uzlādes cenu pieaugumu, ja netiks mainīti pašreizējie nodokļu administrēšanas noteikumi.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir vērsies Finanšu ministrijā ar aicinājumu pārskatīt prasības, kas šobrīd tiek izvirzītas uzlādes stacijām.
Galvenās bažas rada fakts, ka Latvijā spēkā esošie noteikumi ir krietni sarežģītāki nekā kaimiņvalstīs. Tas tiešā veidā ietekmē uzņēmēju izmaksas, kuras pēc tam parādās klientu rēķinos.
Stingrākas prasības nekā kaimiņos
Šobrīd Latvijas uzņēmējiem, kuri uzstāda elektroauto uzlādes punktus, ir jāpilda daudz stingrāki noteikumi nekā Lietuvā vai Igaunijā. Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, lai katrā uzlādes vietā, kur var norēķināties ar bankas karti, būtu uzstādītas speciālas fiskālās ierīces jeb kases aparāti.
Citās Eiropas valstīs šo jautājumu risina daudz vienkāršāk, izmantojot mūsdienīgus IT risinājumus un attālinātu datu uzskaiti. Latvijas pieeja nozīmē, ka katra iekārta ir ne tikai jānopērk un jāuzstāda, bet arī oficiāli jāsertificē. Tas viss rada papildu tēriņus, kas galu galā būs jāapmaksā pašiem auto vadītājiem.
Kādēļ kases aparāti rada problēmas
Klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka Latvija šobrīd ir vienīgā valsts reģionā, kas uzstāj uz fizisku kases aparātu izmantošanu uzlādes stacijās. Lielākajā daļā Eiropas valstu datu apmaiņa notiek digitāli, kas ir gan lētāk, gan efektīvāk.
Ja operatoriem liek izmantot specifisku un dārgu tehniku, viņiem kļūst grūtāk paplašināt tīklu. Tas ir īpaši aktuāli vietās, kur cilvēku nav tik daudz un uzlādes staciju atmaksāšanās prasa ilgāku laiku. Rezultātā jaunās prasības var bremzēt jaunu uzlādes punktu parādīšanos, īpaši reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas.
Mērķis ir vienkāršāki norēķini
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka elektroauto uzlādei ir jākļūst ērtākai, un viena no galvenajām prasībām ir iespēja norēķināties ar parastu bankas maksājumu karti. Tas ir loģisks solis, lai cilvēkiem nebūtu jāizmanto neskaitāmas lietotnes vai speciālas čipu kartes.
Tomēr veids, kā Latvija mēģina šo prasību ieviest dzīvē, šobrīd rada pretēju efektu. Tā vietā, lai process kļūtu vienkāršāks, tas kļūst dārgāks un birokrātiski sarežģītāks. Ministrs norāda, ka elektroauto skaits Latvijā joprojām atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem, tāpēc valstij būtu jādara viss iespējamais, lai pāreja uz videi draudzīgāku transportu būtu pēc iespējas pievilcīgāka.
Nepieciešams kopīgs risinājums
Lai situāciju labotu, ir sākta saruna starp ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu. Mērķis ir atrast tādu risinājumu, kas ļautu valstij sekot līdzi nodokļiem, bet vienlaikus neapgrūtinātu uzņēmējus ar liekām prasībām.
Ja izdosies ieviest elastīgākus noteikumus, līdzīgi kā tas ir citur Eiropā, uzlādes tīkls varēs attīstīties straujāk. Tas ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet arī tiem, kas plāno garākus braucienus pa visu Latviju, kur droša un pieejama uzlāde ir galvenais priekšnoteikums, lai izvēlētos braukt ar elektroauto.
Kā arī Latvijā plāno ieviest stingrākus noteikumus autovadītājiem, kuri šeit ieradušies no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Saeimas komisija ir atbalstījusi ieceri, kas liks šiem cilvēkiem ātrāk kārtot eksāmenus un iegūt vietējo vadītāja apliecību.
Pašlaik likums ļauj ar svešas valsts dokumentiem pie mums braukt veselu gadu, taču drīzumā šis laiks varētu sarukt uz pusi. Tas nozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem uzturēšanās Latvijā būs jādodas uz CSDD, lai pierādītu savas prasmes.
Kas tieši mainīsies autovadītājiem
Jaunā iecere paredz, ka “trešo valstu” pilsoņiem, kas pie mums uzturas ilgāk par pusgadu, būs obligāti jātiek pie Latvijas vadītāja apliecības. Ar terminu “trešās valstis” šeit jāsaprot visas tās valstis, kas nav Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā.
Līdz šim sistēma bija diezgan pielaidīga. Cilvēks varēja mierīgi piedalīties satiksmē 12 mēnešus, un tikai tad viņam prasīja dokumentu maiņu. Deputāti uzskata, ka gads ir pārāk ilgs laiks, it īpaši, ja cilvēks pie stūres sēžas katru dienu vai pat strādā transporta nozarē.
Kāpēc pašreizējā kārtība tiek kritizēta
Galvenais iemesls šādām pārmaiņām ir rūpes par satiksmes drošību. Pašreizējie noteikumi bieži vien paredz tikai vienkāršu dokumentu apmaiņu, nevis reālu zināšanu pārbaudi. Tas nozīmē, ka uz Latvijas ceļiem var nonākt autovadītāji, kuriem nav nekādu teorētisko vai praktisko zināšanu par mūsu satiksmes noteikumiem un kultūru.
Saeimā skaidro, ka braukšanas stils un noteikumi dažādās pasaules malās krasi atšķiras. Ja autovadītājam nav jākārto neviens eksāmens, valstij nav iespējas pārliecināties, vai viņš tiešām saprot ceļa zīmes un māk droši manevrēt Latvijas apstākļos. Jaunie grozījumi šo situāciju mainītu, ieviešot stingrāku kontroli.
Straujais pieaugums kurjeru un taksometru jomā
Pēdējo gadu laikā Latvijas pilsētu ielās ir redzams milzīgs transporta pakalpojumu pieaugums. Daudzi no šiem pakalpojumiem tiek sniegti, izmantojot dažādas mobilās lietotnes un digitālās platformas. Nav noslēpums, ka šajā jomā bieži strādā cilvēki, kuru vadītāja apliecības ir izdotas tālu aiz Latvijas robežām.
Tieši šis fakts ir bijis viens no galvenajiem argumentiem jauno noteikumu virzīšanai. Tā kā šie šoferi ceļu satiksmē piedalās ļoti intensīvi, viņu prasmēm un zināšanām ir jābūt nevainojamām. Sešu mēnešu termiņš tiek uzskatīts par pietiekamu laiku, lai cilvēks iejustos jaunajā vidē un sagatavotos vietējo eksāmenu kārtošanai.
Nākamie soļi likuma pieņemšanā
Lai gan Saeimas komisija šo ideju ir atbalstījusi, tas ir tikai pirmais solis garā procesā. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā vēl ir jāskata parlamenta sēdēs vairākos lasījumos. Tas nozīmē, ka diskusijas par šo tēmu vēl turpināsies un var parādīties papildu precizējumi.
Tomēr virziens ir skaidrs – valsts vēlas nodrošināt, lai ikviens, kurš ilgstoši piedalās Latvijas satiksmē, to darītu atbildīgi. Tas nav tikai jautājums par papīriem vai birokrātiju, bet gan par to, lai visi ceļu satiksmes dalībnieki varētu justies droši neatkarīgi no tā, kurā valstī šoferis ir mācījies braukt.
