Vietējie kartupeļu audzētāji prognozē, ka turpmāk kartupeļi vairs nebūs tik lēti kā šobrīd. Pēdējos gados stādījumu platības Latvijā ir nostabilizējušās un pērn aizņēma vairāk nekā 12,5 tūkstošus hektāru. Lai gan laikapstākļi ražas novākšanai nebija tie labvēlīgākie, pašmāju tupeņu līdz šim tirgū ir pieticis.
Šobrīd gan krājumi sāk izsīkt, un zemnieki ar bažām raugās uz jauno sezonu, jo strauji augošās izmaksas liks pārrēķināt kartupeļu pašizmaksu, raksta portāls lsm.lv
Audzēšana kļūst par dārgu prieku
Kartupelis ir viena no energoietilpīgākajām kultūrām, ko var audzēt mūsu laukos. Tas prasa lielus ieguldījumus jau pašā sākumā – sākot ar sēklas iegādi un beidzot ar tehnikas sagatavošanu un degvielu. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle norāda, ka zemniekiem šobrīd jātērē milzīga nauda, lai tikai iedabūtu kartupeli zemē.
Tomēr, neskatoties uz dārdzību, lauksaimnieki negrasās mest plinti krūmos. Tiem, kas jau gadiem darbojas šajā biznesā, nemaz nav lielas izvēles. Sēkla jau ir sagatavota un nolikta glabātavās, tāpēc nav jēgas to neizmantot. Turklāt kartupelis ir kultūra, kas daudz prasa, bet rudenī var arī daudz dot, ja vien raža un cenas ir veiksmīgas.
Lai gan cenas veikalos aug, speciālisti nedomā, ka cilvēki tagad masveidā sāks stādīt kartupeļus savos dārziņos. Viens no galvenajiem iemesliem ir milzīgā pārprodukcija Eiropā. Pagājušajā gadā citās valstīs ražas bija izcilas un platības – lielas, tāpēc tirgū ieplūda ļoti lēti ievestie kartupeļi.
Pircējam, kurš veikalā redz kartupeļus par 19 centiem kilogramā, zūd motivācija pašam pūlēties dārzā. Pašlaik sertificēti sēklas kartupeļi vēl ir brīvi pieejami, taču lielais pavasara pieprasījums vēl nav sācies. Tiek prognozēts, ka dārdzības dēļ daļa audzētāju varētu izvēlēties stādīt nesertificētu sēklu, lai kaut nedaudz ietaupītu, jo sēklas kartupeļu cena šogad augusi par aptuveni 5%.
Čipsi un ciete kļūst pieprasītāki
Interesanti, ka kopējais kartupeļu patēriņš uzturā Latvijā pamazām sarūk, taču pieaug to daudzums, ko zemnieki nodod pārstrādei. Tas galvenokārt attiecas uz čipsu ražošanu, kur audzēšanai bieži izmanto bioloģiskās platības. Šī tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk, jo pārstrādes uzņēmumi plāno palielināt apjomus.
Latvijā šobrīd darbojas divas lielas rūpnīcas – viena ražo cieti, bet otra čipsus. Čipsu ražošana lēnām atgūstas pēc pandēmijas laika dīkstāves, savukārt cietes ražotājiem ir ambiciozi plāni par ražošanas paplašināšanu. Zemniekiem tā ir drošības sajūta, jo liela daļa ražas jau ir nolīgta iepriekš.
Runājot par cenām, ko mēs redzēsim vēlāk, prognozes ir piesardzīgas. Tiem kartupeļiem, kas iet pārstrādei, cena parasti tiek fiksēta jau laicīgi, slēdzot līgumus. Taču neviens nevarēja paredzēt, kā pasaules notikumi ietekmēs degvielas un minerālmēslu cenas ilgtermiņā.
Pašlaik kartupeļu audzētāji situāciju raksturo ar vienu vārdu – nenoteiktība. Nav skaidrs, vai pašreizējās degvielas cenas ir tikai īslaicīgs lēciens, vai arī tam būs paliekoša ietekme uz visu sezonu. Skaidrāka bilde varētu iezīmēties ap Jāņiem, kad būs redzams, kā jaunā raža attīstās un kādas ir reālās izmaksas.
