Lietuvā šobrīd tiek nopietni spriests par valsts iejaukšanos degvielas tirgū, lai apturētu straujo cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās. Valsts prezidents Gitans Nausēda ir nācis klajā ar iniciatīvu, kas paredz ieviest griestus tam, cik dārgi tirgotāji drīkst pārdot benzīnu un dīzeļdegvielu ikdienā.
Šāds solis ir tieša reakcija uz nemierīgo situāciju Tuvajos Austrumos, kas pēdējā laikā liek naftas cenām pasaulē svārstīties un dzen uz augšu izmaksas patērētājiem. Otrdien Lietuvas parlaments jeb Seims spera pirmo soli, pieņemot šo ieceri tālākai izskatīšanai.
Kā strādās jauno cenu griestu mehānisms
Prezidenta piedāvātais plāns paredz diezgan precīzu un prognozējamu sistēmu. Galveno lomu tajā spēlētu Enerģētikas ministrija, kuras uzdevums būtu katru dienu veikt aprēķinus. Ministrija aprēķinātu un publicētu maksimāli pieļaujamo degvielas cenu, kas stātos spēkā nākamajā dienā. Tas nozīmē, ka neviena degvielas uzpildes stacija nedrīkstētu prasīt no autovadītājiem vairāk par valsts noteikto robežu.
Tomēr šie ierobežojumi nebūtu spēkā pastāvīgi. Tos plānots aktivizēt tikai īpašos gadījumos, kad valdība saskatītu tam pamatotu iemeslu. Piemēram, ja notiek pēkšņas un lielas izmaiņas nodokļos vai ja degvielas cenas tirgū sāk lēkāt tik nekontrolēti, ka tas sāk būtiski ietekmēt iedzīvotāju maciņus. Šādos krīzes brīžos valdība ar īpašu rīkojumu “iedarbinātu” maksimālo cenu kontroli.
Kā rēķinās maksimāli pieļaujamo cenu
Lai noteiktu godīgu cenu griestu līmeni, tiktu izmantota speciāla formula. Tā nebūtu vienkārši no gaisa paņemta summa, bet gan rādītājs, kas ņem vērā reālo situāciju energoresursu tirgū. Aprēķinos iekļautu jēlnaftas pašreizējo cenu, kā arī visas nepieciešamās izmaksas, kas saistītas ar degvielas ražošanu jeb rafinēšanu.
Tāpat formulā tiktu ierēķinātas loģistikas izmaksas, biodegvielas pievienošana un saprātīga peļņas norma tirgotājiem. Protams, nekur nepazustu arī nodokļu sadaļa – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Mērķis ir atrast līdzsvaru, lai tirgotāji joprojām spētu strādāt, bet iedzīvotāji nebūtu spiesti maksāt nesamērīgi augstu cenu spekulāciju vai pēkšņu satricinājumu dēļ.
Stingri sodi par noteikumu pārkāpšanu
Jaunā kārtība paredzētu arī stingru uzraudzību. Ja kāds degvielas mazumtirgotājs nolemtu ignorēt valsts noteiktās maksimālās cenas un prasītu no pircējiem vairāk, sekas būtu nopietnas. Likumprojektā ir paredzēta pakāpeniska sodu sistēma.
Sākumā uzņēmums varētu saņemt oficiālu brīdinājumu, bet par atkārtotiem vai rupjiem pārkāpumiem draudētu naudas sodi, kas var sasniegt pat 50 000 eiro. Pati bargākā sankcija, ko valsts varētu piemērot nepaklausīgajiem uzņēmējiem, ir darbības atļauju jeb licenču apturēšana vai pat pilnīga anulēšana. Tas nozīmē, ka tirgotājam, kurš neievēro cenu griestus, varētu nākties vispār pārtraukt savu biznesu.
Interese par šo jautājumu Lietuvas parlamentā ir liela – no 141 deputāta par likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 92 tautas kalpi. Tikai divi bija pret, bet daļa izvēlējās atturēties. Ņemot vērā situācijas nopietnību, nolemts grozījumus Enerģētikas likumā skatīt paātrinātā kārtībā.
Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks norādīja, ka procesam jānotiek raiti. Viņš pieļāva, ka jau pavisam drīz – iespējams, jau šīs nedēļas laikā – tiks saņemts nepieciešamais valdības atzinums. Ja viss noritēs pēc plāna, deputāti varētu atgriezties pie galīgās apspriešanas un balsošanas jau ceturtdien. Tas nozīmē, ka Lietuva gatavojas rīkoties ļoti operatīvi, lai pasargātu savus iedzīvotājus no neparedzamiem degvielas rēķiniem.
