Pašreizējā situācija pasaules enerģētikas tirgū liecina, ka degvielas cenu kritums varētu nebūt tik ātrs, kā daudzi cerēja. Lai gan tiek runāts par iespējamu saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, ASV Enerģētikas informācijas administrācija savā jaunākajā ziņojumā ir piesardzīga.
Eksperti norāda, ka pat pēc tam, kad kuģu satiksme stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā tiks pilnībā atjaunota, iedzīvotāji pie degvielas uzpildes stacijām cenu samazinājumu varētu nejust vēl vairākus mēnešus. Tas ir skaidrojams ar to, ka globālā naftas piegādes ķēde ir smagi ietekmēta un tās atkopšanās prasa laiku.
Konflikta ietekme uz pasaules naftas piegādēm
Jau otro mēnesi turpinās militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu, kas ir radījis nopietnus traucējumus globālajā tirdzniecībā. Irānas lēmums bloķēt Hormuza šaurumu ir trieciens visai pasaulei, jo caur šo ūdensceļu tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa no visas pasaules naftas un gāzes. Šis koridors ir kā galvenā artērija energoresursu plūsmai, un tā nosprostošana ir galvenais iemesls, kāpēc degvielas cenas visā pasaulē ir strauji pieaugušas.
Kamēr politiķi mēģina mierināt sabiedrību, sakot, ka cenu lēciens ir tikai īslaicīgs, enerģētikas analītiķi nav tik pārliecināti. Viņu prognozes liecina, ka vidējā naftas cena šogad varētu turēties ap 96 dolāriem par barelu. Tas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar iepriekšējām aplēsēm, kas bija nedaudz virs 78 dolāriem. Tas nozīmē, ka augstas cenas kļūs par mūsu ikdienu uz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika prognozēts.
Daudzi uzdod jautājumu – ja reiz konflikts beigsies un kuģi atkal varēs braukt, kāpēc jāmaksā dārgi? Atbilde slēpjas loģistikā. Hormuza šauruma atvēršana un pilnīga naftas plūsmas atjaunošana nav vienas dienas darbs. Eksperti atzīst, ka pasaule nekad iepriekš nav piedzīvojusi situāciju, kad šis šaurums tiek pilnībā slēgts, tāpēc nav arī pieredzes, cik ātri to var “iedarbināt” atpakaļ.
Būs nepieciešami mēneši, lai Tuvo Austrumu naftas ieguvēji atgrieztos pie sava parastā ražošanas apjoma. Kamēr tirgū nebūs pietiekami daudz naftas un kamēr valdīs neziņa par nākotni, cenas saglabāsies augstas. Šo papildu izmaksu daļu analītiķi sauc par “riska prēmiju” – pircēji maksā vairāk vienkārši tāpēc, ka pastāv bažas par jauniem piegāžu pārrāvumiem.
Degvielas cenu prognozes un rekordi
ASV tirgū benzīna cenas savu augstāko punktu varētu sasniegt tieši aprīlī. Tiek lēsts, ka vidējā cena varētu pakāpties līdz pat 4,30 dolāriem par galonu. Ja situācija ar kuģu ceļu atbloķēšanu netiks atrisināta tuvākajā laikā, pastāv risks, ka tiks pārsniegts vēsturiskais cenu rekords. Tas rada pamatīgu spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem un ietekmē kopējo ekonomisko noskaņojumu.
Vēl sarežģītāka situācija ir ar dīzeļdegvielu. Tā kā Tuvie Austrumi ir galvenais dīzeļdegvielas un tai piemērotas jēlnaftas piegādātājs, šī degviela sadārdzinās vēl straujāk nekā benzīns. Aprīlī dīzeļdegvielas cena varētu pietuvoties rekordaugstam līmenim, sasniedzot vidēji 5,80 dolārus par galonu. Tas ietekmē ne tikai privātos autovadītājus, bet arī visu kravu pārvadājumu nozari, kas gala rezultātā sadārdzina preces veikalos.
Pieprasījums pēc naftas pasaulē sarūk
Augstās cenas un degvielas trūkums dažos reģionos ir licis pārskatīt prognozes par to, cik daudz naftas pasaule vispār patērēs. Analītiķi ir samazinājuši savas prognozes par naftas pieprasījuma pieaugumu uz pusi. Daudzas valdības ir sākušas ieviest pasākumus, lai ierobežotu degvielas patēriņu un eksportu, mēģinot pasargāt savus iekšējos tirgus.
Visvairāk šo situāciju izjūt Āzijas valstis, kas ir ļoti atkarīgas no naftas piegādēm tieši no Tuvo Austrumu reģiona. Paredzams, ka pieprasījums pēc naftas varētu sākt atgūties tikai nākamgad, kad piegāžu ķēdes būs stabilizējušās. Līdz tam brīdim pasaulei nāksies pielāgoties jauniem apstākļiem, kur energoresursi vairs nav tik lēti un viegli pieejami kā agrāk. Sarunas starp iesaistītajām pusēm pagaidām nav devušas rezultātu, tāpēc neziņa tirgos turpinās.
