Plānojot svētku galdu vai vienkārši domājot par kaut ko gardu vakariņām, bieži vien rodas vēlme pēc kaut kā tāda, kas neprasa stundām ilgu darbu virtuvē, bet spēj pārsteigt ar garšu saspēli.
Pieredzējuši saimnieki zina teikt, ka tieši paši vienkāršākie produkti, pareizi savienoti, rada vislielāko iespaidu. Šī uzkoda ir viens no tiem gadījumiem, kad minimāls sastāvdaļu skaits sniedz maksimālu rezultātu, un tieši tāpēc tā jau gadu desmitiem ir populāra dažādās pasaules virtuvēs.
Kas slēpjas aiz neparastā nosaukuma?
Lai gan nosaukums “Velnēni zirga mugurā” var šķist neparasts, tā būtība ir pavisam vienkārša un ģeniāla. Gastronomijas pasaulē šī kombinācija ir labi zināma – saldais žāvētas plūmes mīkstums satiekas ar sāļu, kraukšķīgu bekonu un kūstošu sieru. Šāda kontrastu spēle ir tieši tas, ko meklē gardēži. Receptes pamatā ir tikai trīs galvenie komponenti, taču rezultāts izskatās tik eleganti, ka to nav kauns pasniegt pat smalkākajās viesībās.
Interesanti, ka šo ēdienu bieži dēvē par “pazūdošo uzkodu”, jo pieredze rāda – tiklīdz šķīvis tiek nolikts uz galda, tas iztukšojas dažu minūšu laikā. Sāļais bekons izceļ plūmes dabisko saldumu, savukārt siers piešķir nepieciešamo krēmīgumu, izveidojot pilnīgu garšas buķeti.
Kāpēc mērcēt koka irbulīšus ūdenī?
Viens no vērtīgākajiem padomiem, ko sniedz kulinārijas lietpratēji, pirms ķeršanās pie darba, ir saistīts ar pavisam vienkāršu sagatavošanās posmu. Ja uzkodu stiprināšanai izmanto koka zobu bakstāmos vai iesmiņus, tos ieteicams pirms tam aptuveni 15 minūtes paturēt aukstā ūdenī. Tas var šķist sīkums, taču šis solis pasargā kociņus no apdegšanas karstajā cepeškrāsnī. Tādā veidā pasniegtā uzkoda izskatīsies glīti un estētiski, bez melniem piedeguma plankumiem uz kociņu galiem.
Soli pa solim līdz izcilam rezultātam
Gatavošanas process ir tik saprotams, ka to var uzticēt pat bērniem, kuri labprāt palīdz virtuvē. Viss sākas ar žāvētām plūmēm – vislabāk izvēlēties lielas, gaļīgas plūmes bez kauliņiem. Katrā ogā izdara nelielu iegriezumu, radot vietu pildījumam. Šeit paveras vieta variācijām: var izmantot rīvētu cieto sieru asākai garšai vai arī mīksto sieru maigākai tekstūrai.
Kad plūme ir pildīta, pienāk laiks “ietīšanai”. Bekona šķēles parasti ir garas, tāpēc tās pārgriež uz pusēm. Katru sagatavoto plūmi rūpīgi aptin ar bekona gabaliņu un nostiprina ar iepriekš izmērcēto kociņu. Šajā brīdī galvenais ir raudzīties, lai bekons cieši pieguļ auglim, jo cepoties tas nedaudz sarausies un kļūs kraukšķīgs.
Cepšanas noslēpumi un pasniegšana
Sagatavotās “velnēnu” porcijas kārto cepamtraukā vai uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Nav nepieciešams nekāds papildu taukvielas, jo bekons pats par sevi izdalīs pietiekami daudz sulīguma. Cepšanas laiks parasti ir aptuveni 15 minūtes – galvenais orientieris ir bekona izskats. Tiklīdz tas kļūst zeltaini brūns un kraukšķīgs, uzkoda ir gatava.
Speciālisti iesaka šo ēdienu baudīt tieši karstu, tūlīt pēc izņemšanas no krāsns. Tieši tad siers iekšpusē ir vismīkstākais un bekons visgardākais.
Šī uzkoda ir lielisks piemērs tam, ka virtuvē nav jābūt profesionālam šefpavāram, lai radītu kaut ko patiesi īpašu. Pietiek ar kvalitatīvām sastāvdaļām un nelielu zināšanu par to, kā tās savienot. Nākamreiz, kad vēlēsieties palutināt mājiniekus vai pārsteigt draugus, atcerieties par šo klasisko, bet vienmēr aktuālo recepti.
