Grieķija ir paziņojusi par plānu no 2027. gada 1. janvāra aizliegt sociālo tīklu lietošanu bērniem, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu. Premjerministrs Kirjaks Micotakis šādu lēmumu skaidro ar pieaugošo trauksmi, miega problēmām un atkarību, ko rada digitālās platformas.
Valdības vadītājs pirms šī soļa ir konsultējies ar daudziem vecākiem un ir pārliecināts, ka šāda iniciatīva ir nepieciešama bērnu veselībai. Šķiet, ka arī sabiedrība šo ieceri atbalsta, jo aptaujas rāda, ka aptuveni 80% iedzīvotāju piekrīt šādam ierobežojumam.
Grieķijas valdība jau iepriekš ir spērusi vairākus soļus, lai ierobežotu pusaudžu laiku pie ekrāniem. Skolās ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, un ir izveidotas speciālas vecāku kontroles platformas. Tomēr ar to nepietiek, jo sociālo tīklu dizains ir izstrādāts tā, lai piesaistītu lietotāju uzmanību pēc iespējas ilgāk. Jaunais aizliegums ir nākamais posms šajā cīņā, un Micotakis cer, ka Grieķijas piemēram sekos arī citas Eiropas Savienības valstis.
Līdzīga pieeja jau tiek ieviesta citviet pasaulē. Austrālija kļuva par pirmo valsti, kas aizliedza sociālos tīklus bērniem līdz 16 gadu vecumam, ierobežojot piekļuvi tādām populārām platformām kā TikTok, YouTube, Instagram un Facebook. Lai gan lielie tehnoloģiju uzņēmumi apšauba, vai šādi aizliegumi tiešām pasargās jauniešus, tie ir solījuši ievērot vietējos likumus.
Stingras soda naudas platformām
Lai jaunie noteikumi tiešām darbotos, no 2027. gada sociālo tīklu platformām būs jānodrošina efektīva lietotāju vecuma pārbaude. Ja tās neievēros noteikumus un ļaus bērniem brīvi reģistrēties, tām var draudēt milzīgi naudas sodi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu aktu, sods var sasniegt pat 6% no uzņēmuma globālā apgrozījuma. Tas ir nopietns signāls tehnoloģiju gigantiem, ka noteikumi būs jāievēro.
Grieķijas parlaments attiecīgos likumus plāno pieņemt 2026. gada vidū. Šobrīd Grieķija vēl nevar tieši piespiest platformas pārbaudīt katra lietotāja vecumu, taču tā iesaka izmantot jau esošos Eiropas Savienības mehānismus. Valdība arī aicina vecākus aktīvi iesaistīties un palīdzēt kontrolēt bērnu aktivitātes internetā, jo bez ģimenes atbalsta likums var nebūt pietiekami efektīvs.
Vienots Eiropas risinājums
Grieķijas premjerministrs ir vērsies arī pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, aicinot ieviest vienotus noteikumus visā blokā. Viņš ierosina noteikt kopēju “digitālo pilngadību” no 15 gadu vecuma visā Eiropas Savienībā. Micotakis uzskata, ka atsevišķi nacionālie likumi būs mazāk iedarbīgi, ja platformas varēs tos apiet caur citām valstīm. Viņa mērķis ir panākt vienotu sistēmu līdz 2026. gada beigām.
Amatpersonas atzīst, ka Eiropas valstīm šajā jautājumā ir mazāk brīvības nekā Austrālijai, jo tās cieši ierobežo kopējā Eiropas likumdošana. Ja nebūs kopīga lēmuma Briseles līmenī, katras valsts centieni var izrādīties nepilnīgi. Interese par šādiem ierobežojumiem pieaug arī citur – par līdzīgiem soļiem domā Lielbritānija, Francija, Polija un citas valstis, saprotot, ka bērnu aizsardzība digitālajā vidē ir kļuvusi par prioritāti.
