Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena Latvijā piedzīvojusi visai strauju lēcienu, palielinoties par 41%. Vidēji viena megavatstunda elektrības mūsu pusē maksāja 68,53 eiro.
Līdzīga situācija novērojama arī pie kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kur cenas tāpat pakāpušās uz augšu. Šīs izmaiņas tiešā veidā ietekmējuši vairāki tehniski iemesli un laikapstākļi reģionā.
Kāpēc elektrība kļuva dārgāka
Galvenais iemesls cenu kāpumam bija mazāks vēja daudzums, kā dēļ vēja parki saražoja mazāk enerģijas nekā ierasts. Kad dabīgo resursu izstrāde samazinās, tirgū sāk pietrūkt lētās enerģijas. Tajā pašā laikā situāciju sarežģīja dažādi ierobežojumi starpsavienojumos. Tas nozīmē, ka valstis nevarēja brīvi importēt lētāku elektrību no tām zonām, kur tās tajā brīdī bija vairāk.
Īpaši jūtama bija Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojuma atslēgšana plānotu remontdarbu dēļ. Uz vairākām dienām šis svarīgais vads tika pilnībā apturēts, un pieejamā jauda nokritās līdz nullei. Ja nav iespējas saņemt lētāku resursu no kaimiņiem, cena vietējā biržā automātiski kāpj uz augšu, lai nosegtu pieprasījumu.
Remontdarbi un pārvades tīklu vājie punkti
Cenu atšķirības starp Baltijas valstīm joprojām saglabājas, jo tīklu jauda nav neierobežota. Piemēram, starp Igauniju un Latviju remontdarbi ievilkās ilgāk, nekā plānots. Tas nozīmē, ka pa šo līniju varēja pārvadīt tikai nelielu daļu no maksimāli iespējamā enerģijas apjoma. Līdzīgi ierobežojumi bija novērojami arī uz Polijas un Lietuvas robežas.
Šādi tehniski šķēršļi neļauj Baltijas tirgum darboties kā vienotam veselumam. Kamēr vienā valstī elektrība var būt lētāka, kaimiņiem nākas maksāt vairāk tikai tāpēc, ka vadi ir “pārslogoti” vai tajos notiek apkopes darbi. Tiklīdz remonti beigsies un starpsavienojumi atkal strādās ar pilnu jaudu, situācijai vajadzētu stabilizēties.
Kas notiek Eiropā un pie kaimiņiem?
Interesanti, ka laikā, kad Baltijā cenas auga, Vācijā un Polijā tās kļuva zemākas. Vācijā cena nokritās par 13%, bet Polijā par 9%. Tas skaidrojams ar to, ka Centrāleiropā bija citi laikapstākļi un ražošanas apjomi. Baltijā vēja enerģijas izstrāde kopumā samazinājās par 8%, kamēr saules paneļi saražoja gandrīz tikpat daudz, cik nedēļu iepriekš.
Ziemeļvalstīs nedaudz palielinājās atomelektrostaciju jauda, taču ar to nepietika, lai kompensētu vēja trūkumu un starpsavienojumu deficītu mūsu reģionā. Kopējais elektrības patēriņš Baltijā pagājušajā nedēļā nedaudz samazinājās, taču tas neatturēja cenas no pieauguma.
Neskatoties uz cenu kāpumu, Latvija aizvadītajā nedēļā saražoja ievērojami vairāk elektrības, nekā pati patērēja. Mūsu pašu izstrāde sedza 143% no valstij nepieciešamā apjoma. Tas ir ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar kaimiņiem. Igaunija saražoja tikai pusi no sev vajadzīgā, bet Lietuva apmēram 90%.
Kopumā Baltijas valstis kopā saražoja gandrīz visu nepieciešamo enerģiju – aptuveni 92% no kopējā patēriņa. Lai gan mēs spējam saražot daudz, tieši biržas noteikumi un starptautiskie savienojumi ir tie, kas beigās nodiktē gala cenu, ko redzam rēķinos.
