Eiropas Savienības iedzīvotāju turības līmenis 2025. gadā joprojām saglabājas ļoti dažāds, un jaunākie dati rāda, ka Latvija turpina pakāpenisku izaugsmi, tomēr joprojām atrodas starp valstīm ar zemāku ienākumu līmeni.
Tikai katrs trešais Eiropas iedzīvotājs šobrīd dzīvo valstī, kuras ekonomikas rādītāji pārsniedz vidējo līmeni. Latvijas iedzīvotājiem šie skaitļi tiešā veidā atspoguļojas pirktspējā jeb tajā, cik daudz preču un pakalpojumu mēs varam atļauties, salīdzinot ar kaimiņiem vai Rietumeiropas valstīm.
Latvija un Baltijas kaimiņi: kurš ir priekšā
Skatoties uz Baltijas reģionu caur pirktspējas standarta prizmu, iezīmējas skaidra hierarhija. Ja vidējo Eiropas Savienības turības līmeni pieņemam kā 100 punktu atzīmi, Latvija 2025. gadā ir sasniegusi 71 punktu. Tas nozīmē, ka mūsu pirktspēja ir par 29% zemāka nekā vidējam eiropietim.
Mūsu kaimiņiem pagaidām sokas nedaudz labāk. Igaunija kopā ar Rumāniju atrodas pie 79 punktu atzīmes, savukārt Lietuva tradicionāli pēdējos gados uzrāda vēl straujāku progresu, pietuvojoties Eiropas vidējam rādītājam ciešāk nekā mēs. Latvija šobrīd atrodas līdzīgā pozīcijā ar tādām valstīm kā Grieķija un Slovākija, mēģinot mazināt vēsturisko plaisu, kas mūs šķir no Rietumiem.
Kas slēpjas aiz “pirktspējas standarta”?
Lai saprastu, kāpēc dati tiek rēķināti tieši šādi, jāņem vērā cenu atšķirības. Ja mēs skatītos tikai uz plikiem skaitļiem eiro izteiksmē, atšķirība starp Latviju un, piemēram, Dāniju šķistu milzīga. Tomēr pirktspējas standarts “izlīdzina” laukumu – tas ņem vērā, ka par vienu eiro Rīgā var nopirkt vairāk nekā Kopenhāgenā.
Tādēļ, lai gan eiro izteiksmē Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir ap 30 000 eiro, kaufkraft-bereinigt jeb korigēts pēc cenām, mūsu reālais dzīves līmenis ir augstāks, nekā rāda tikai bankas konta izraksts. Galvenais faktors, kas bremzē mūsu straujāku kāpumu sarakstā, joprojām ir darba ražīgums – mēs strādājam daudz, bet radītā vērtība uz vienu nostrādāto stundu pagaidām atpaliek no ziemeļvalstīm.
Eiropas turīgākie: Luksemburga un Īrija nav parasts piemērs
Saraksta augšgalā esošās valstis spēlē pilnīgi citā līgā. Luksemburgas rādītājs sasniedz pat 239 punktus, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk par vidējo. Tomēr ekonomisti aicina šos skaitļus uztvert piesardzīgi. Luksemburgas labklājību rada tūkstošiem pierobežas strādnieku no Francijas un Vācijas, kuri katru dienu iebrauc valstī, saražo IKP, bet pēc darba dodas mājās, netiekot ieskaitīti iedzīvotāju skaitā.
Līdzīgi ir ar Īriju, kuras rādītājs ir 237 punkti. Īrijas ekonomiku “uzpūš” milzīgas starptautiskās korporācijas, kuru galvenie biroji atrodas Dublinā nodokļu atvieglojumu dēļ. Lai gan papīros valsts ir neticami bagāta, vidējā īru mājsaimniecība dzīvo daudz pieticīgāk nekā šie statistikas dati liek domāt.
Interesanti vērot, kā klājas Eiropas ekonomikas motoriem. Vācija joprojām ir vienīgā no “lielā četrinieka”, kas atrodas virs vidējā līmeņa ar 115 punktiem. Francija faktiski balansē uz robežas (98 punkti), bet Itālija un Spānija atrodas nedaudz zem vidējā.
Tas nozīmē, ka pat Eiropas lielākajās valstīs vidējā iedzīvotāja pirktspēja vairs neaug tik strauji, kā gribētos. Daudzviet Dienvideiropā dzīves līmenis pēc pirktspējas ir pat zemāks nekā dažās enerģiskākajās Austrumeiropas valstīs, kas liecina par pakāpenisku ekonomiskā spēka pārbīdi Eiropas ietvaros.
Vai Austrumeiropa jebkad panāks Rietumus
Kopumā 2025. gada dati skaidri parāda divu ātrumu Eiropu. Austrumu un centrālās Eiropas valstis joprojām ir tās, kuras sarakstā atrodas zemāk, savukārt ziemeļi un rietumi bauda augstākos augļus. Tomēr tendence ir pozitīva – valstis kā Latvija, Polija un Rumānija lēnām, bet neatlaidīgi kāpj uz augšu.
Iemesls atšķirībām ir vienkāršs: investīcijas tehnoloģijās un tas, cik daudz cilvēku ir iesaistīti darba tirgū. Valstīs, kur iedzīvotāji ir labāk izglītoti un strādā ar modernākiem rīkiem, IKP uz vienu cilvēku ir augstāks. Latvijas lielākais izaicinājums nākamajos gados būs tieši šis – kā padarīt katru nostrādāto stundu vērtīgāku, lai mūsu 71 punkts pēc iespējas ātrāk pārvērstos par 80 vai 90.
