Šonakt noslēgsies vēsturiskais Artemis II lidojums, un četri astronauti atgriezīsies mājās. Pēc desmit dienām kosmosā viņu kuģis Orion nolaidīsies Klusajā okeānā netālu no Sandjego krastiem.
Latvijas laikā tas notiks sestdienas rītā, 11. aprīlī, plkst. 03:07. Šī misija ir īpaša, jo komanda aizlidoja tālāk no Zemes nekā jebkurš cilvēks pirms viņiem.
Sarežģītais ceļš caur atmosfēru
Atgriešanās uz Zemes ir viens no bīstamākajiem misijas posmiem. Kuģis Orion ielidos mūsu planētas atmosfērā ar milzīgu ātrumu – aptuveni 40 000 kilometriem stundā. Berzes dēļ kapsulas ārpuse sakarsīs līdz pat 2760 grādiem pēc Celsija.
Inženieri pēdējās dienas ir rūpīgi pārbaudījuši visus datus, lai pārliecinātos, ka karstuma vairogs ir kārtībā. Viņi meklēja mazākās plaisas vai bojājumus, ko lidojuma laikā varēja radīt sīki kosmosa gruži. Pagaidām viss izskatās droši, un eksperti ir pārliecināti, ka nolaišanās noritēs pēc plāna.
Kas notiks pēc piezemēšanās okeānā?
Kad kapsula būs izturējusi karstumu un izpletņi to veiksmīgi nolaidīs ūdenī, sāksies vērienīga glābšanas operācija. Okeānā astronautus jau gaidīs ASV Jūras spēku kuģis un helikopteru komandas.
Paredzēts, ka aptuveni divu stundu laikā pēc iekrišanas ūdenī Reidu Vaizmenu, Viktoru Gloveru, Kristīnu Kohu un Džeremiju Hansenu izcels no kapsulas. Viņus ar helikopteru nogādās uz kuģa, kur tūlīt pat sāksies pirmās veselības pārbaudes. Speciālisti uzraudzīs, kā astronautu ķermeņi reaģē uz pēkšņo atgriešanos gravitācijā.
Atpakaļ mājās un uz laboratoriju
Pēc tam, kad astronauti sasniegs krastu, viņu ceļš vedīs uz Hjūstonu. Džonsona kosmosa centrā viņi pavadīs laiku, atgūstot spēkus un daloties pieredzē ar inženieriem. Šie dati ir kritiski svarīgi, lai nākotnē cilvēki varētu ne tikai palidot garām Mēnesim, bet arī uz tā izkāpt.
Šis lidojums sākās 1. aprīlī no Kenedija kosmosa centra. Pa šo laiku apkalpe paspēja iemūžināt unikālus kadrus ar Mēness virsmu un redzēt Zemi no tāda attāluma, kādā neviens cits nav bijis. Šī atgriešanās iezīmē jauna laikmeta sākumu kosmosa pētniecībā.
Svarīgākie laiki pēc Latvijas laika:
11. aprīlī plkst. 02:00 – Sākas tiešraides ziņu pārraides par nolaišanos.
11. aprīlī plkst. 03:07 – Plānotais nolaišanās laiks Klusajā okeānā.
Mājupceļš ar dabas palīdzību
Pēc tam, kad apkalpe pabeidza Mēness aplidošanu, sākās četru dienu ilgs ceļš atpakaļ uz Zemi. Interesanti, ka kuģis Orion mājupceļā neizmanto tikai dzinējus. Inženieri ir izplānojuši maršrutu tā, lai mūsu planētas gravitācija dabiski “pievilktu” kapsulu atpakaļ pie sevis. Tas palīdz ietaupīt degvielu un padara lidojumu drošāku. Šis desmit dienu lidojums faktiski ir pamatīgs pārbaudījums visām sistēmām, lai pārliecinātos, ka tās darbosies nevainojami, kad nākamajās misijās būs jānolaižas tieši uz Mēness virsmas.
Kāpēc mēs atkal lidojam uz Mēnesi?
NASA mērķis nav tikai vēlreiz aizlidot un uzspraust karogu, kā tas bija pagājušajā gadsimtā. Šoreiz plāni ir daudz vērienīgāki. Zinātnieki vēlas izveidot pastāvīgu bāzi uz Mēness dienvidpola. Turpmākajos gados ir paredzētas vairākas misijas – gan ar cilvēkiem, gan robotiem –, lai soli pa solim uzbūvētu apmetni. Ja izdosies nostiprināties uz Mēness, tas kļūs par pirmo pieturas punktu vēl tālākam ceļam, kura galamērķis ir Marss.
Seko līdzi lidojumam savā telefonā
Ja gribas zināt, kur tieši šajā brīdī atrodas Orion kapsula, to var izdarīt pavisam vienkārši. NASA ir izveidojusi īpašu sekotāju savā mājaslapā un mobilajā lietotnē. Tur var redzēt, cik ātri kuģis pārvietojas un kāds ir precīzs attālums līdz Zemei vai Mēnesim. Telefona lietotnē ir pat pievienotās realitātes funkcija. Tas nozīmē, ka tu vari pavērst telefonu pret debesīm, un lietotne parādīs, kurā virzienā kosmosā šobrīd atrodas četri astronauti attiecībā pret tavu atrašanās vietu.
Kas ir šie četri ceļotāji?
Apkalpē ir četri pieredzējuši speciālisti: amerikāņi Reids Vaizmens, Kristīna Koha un Viktors Glovers, kā arī kanādietis Džeremijs Hansens. Šī misija jau tagad ir iegājusi vēsturē ar savu sastāvu.
Viktors Glovers ir pirmais melnādainais vīrietis, kurš devies tik tuvu Mēnesim, savukārt Kristīna Koha ir pirmā sieviete šādā misijā. Džeremijs Hansens ir pirmais Kanādas pārstāvis, kurš pametis Zemes orbītu. Trīs amerikāņu astronauti iepriekš jau ir strādājuši Starptautiskajā kosmosa stacijā, bet Hansenam, kurš ir pieredzējis aviators, šis ir pirmais lidojums kosmosā.
