Tuvākajās dienās pavasaris Latvijā beidzot kļūs jūtami siltāks un laiks būs lielākoties sauss, par to liecina Toma Briča prognozes. Sinoptiķi prognozē, ka gaisa temperatūra paaugstināsies pakāpeniski, taču skaidri signalizēs par ziemas atkāpšanos.
Gan šajās brīvdienās, gan nākamās nedēļas sākumā mūs priecēs saule. Tiesa, dažos reģionos jārēķinās arī ar nelieliem, īslaicīgiem nokrišņiem.
Kādas būs šīs brīvdienas?
Sestdiena, 11. aprīlis, solās būt diezgan saulaina diena lielākajā Latvijas daļā. Mazliet vairāk mākoņu varētu parādīties valsts dienvidaustrumos, kur vietām iespējami arī īslaicīgi nokrišņi. Ja dzīvojat Latgalē, pastāv lielāka iespējamība, ka sestdienas pēcpusdienā būs vajadzīgs lietussargs.
Svētdien situācija nedaudz mainīsies – mākoņu būs vairāk, un īslaicīgs lietus kopā ar nelielu krusu var skart plašāku teritoriju. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu puses vējš, kas neradīs lielu diskomfortu. Gaisa temperatūra naktīs joprojām būs dzestra, noslīdot līdz +2..-4 grādiem, tāpēc dārzu darbu plānotājiem jāuzmanās no salnām. Turpretī pēcpusdienās būs patīkami silts – termometra stabiņš pakāpsies līdz +9..+14 grādiem. Izņēmums būs Kurzemes piekrastes iedzīvotāji pie Rīgas līča, kur vēsuma dēļ temperatūra būs vien ap +6..+8 grādiem.
Nākamās nedēļas siltuma vilnis
Nākamās nedēļas sākumā saule turpinās mūs lutināt, lai gan brīžiem to aizsegs pa kādam mākonim. Tie galvenokārt austrumu novados var atnest īslaicīgu lietu. Tomēr kopējā tendence ir ļoti pozitīva. Jau pirmdien kļūs siltāks, bet otrdien gaisa temperatūra daudzviet pakāpsies līdz +12..+16 grādiem. Kurzemes pusē vietām gaiss varētu sasilt pat līdz +20 grādu atzīmei, kas būs pamatīgs lēciens pēc iepriekšējo nedēļu vēsuma, ziņo lsm.lv.
Ko gaidīt nedēļas otrajā pusē?
Runājot par tālāko nākotni, meteorologu prognozes šobrīd nedaudz atšķiras, un skaidrības ir mazāk. Ir divi iespējamie scenāriji. Viens no tiem pieļauj, ka Latvijai var tuvoties ciklons, kas atnestu lietaināku laiku un nedaudz vēsāku gaisu.
Otrs scenārijs ir daudz patīkamāks – iespējams, ka siltums nekur nepazudīs un turpinās pieņemties spēkā. Ja piepildīsies optimistiskās prognozes, nākamās nedēļas otrajā pusē termometra stabiņš patiešām varētu regulāri pietuvoties +20 grādu robežai daudz plašākā Latvijas teritorijā. Jebkurā gadījumā ziema ir beigusies, un laiks kļūs arvien piemērotāks pastaigām dabā un pirmajiem pavasara darbiem.
Zinātnieku jaunākie atklājumi liecina, ka vasaras Eiropā līdz šī gadsimta beigām varētu kļūt ievērojami garākas nekā esam pieraduši. Pētnieki pie šāda secinājuma nonāca, analizējot datus par klimatu pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu un salīdzinot tos ar šodienas tendencēm.
Izskatās, ka siltās sezonas pagarināšanās nav tikai nejaušība, bet gan nopietna pārmaiņa mūsu kontinentā. Jau šobrīd daudzi jūt, ka karstums sāk iestāties agrāk un atkāpjas vēlāk, nekā rāda kalendārs.
Ko par to saka pētnieki?
Vadošā pētniece Dr. Sēlija Martina-Puerta no Londonas Universitātes skaidro, ka līdz šim bija daudz neskaidrību par to, kas tieši liek vasarām kļūt garākām. Viņas komanda atklāja, ka pašreizējie apstākļi sāk dīvaini atgādināt Eiropas klimatu, kāds tas bija pirms sešiem tūkstošiem gadu. Toreiz siltā sezona bija ļoti gara, un pētījums brīdina, ka nākotnē mūs gaida vēl karstākas dienas. Zinātnieki šīs atbildes meklēja nevis datoros, bet gan dabas “arhīvos” – Eiropas ezeru nogulumos.
Ezeru dubļi kā vēstures grāmata
Lai saprastu, kas notiek ar klimatu, pētnieki analizēja ezeru dubļu slāņus, kas tur uzkrājušies pēdējo desmit tūkstošu gadu laikā. Katrs slānis kā kasetes ieraksts reģistrē sezonālās izmaiņas un gaisa masu kustību. Zinātniekus īpaši interesēja temperatūras atšķirība starp auksto Arktiku un silto ekvatoru. Tieši šī starpība nosaka to, cik ātri pārvietojas Atlantijas gaisa masas, kas atnes mums laikapstākļu izmaiņas.
Kāpēc karstums sāk “iestrēgt”?
Arktika šobrīd sasilst daudz straujāk nekā pārējā pasaule. Tāpēc temperatūras starpība starp ziemeļiem un dienvidiem samazinās. Kad šī starpība kļūst mazāka, gaisa plūsmas palēninās un gausāk dzen mākoņus un vēsumu. Rezultātā karstuma viļņi “iestrēgst” virs Eiropas uz daudz ilgāku laiku. Zinātnieki aprēķināja, ka katrs temperatūras starpības samazinājums par vienu grādu pagarina vasaras sezonu par aptuveni sešām dienām.
Nākotnes prognozes un astoņu mēnešu vasara
Ja šī tendence turpināsies, līdz 2100. gadam Eiropa varētu iegūt aptuveni 42 papildu vasaras dienas. Tas nozīmē, ka vasara vairs nebūtu tikai trīs mēnešus gara. Sliktākajā scenārijā, ja Arktikas sasilšana kļūs vēl straujāka, vasaras laikapstākļi Eiropā varētu ilgt pat astoņus mēnešus. Tas būtu līdzīgi kā pirms sešiem tūkstošiem gadu, kad siltā sezona ilga gandrīz 200 dienas gadā.
Pilsētas kā karstuma lamatas
Eiropa šobrīd ir visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē, un visvairāk to izjūt pilsētnieki. Asfalts, betons un blīvā apbūve pilsētās darbojas kā milzu radiators – tie pa dienu uzsūc siltumu un naktīs neļauj gaisam atdzist. Analīze rāda, ka daudzās lielpilsētās karstuma viļņi jau tagad sāk ieilgt krietni pēc kalendārās vasaras beigām. Pētījuma autori uzsver, ka šīs pārmaiņas notiek daudz straujāk un intensīvāk nekā jebkad agrāk Zemes vēsturē, un to veicina ne tikai emisijas, bet arī tas, kā mēs būvējam savas pilsētas.
