Latvijā šī gada marts ir atnācis ar straujāko cenu kāpumu pēdējo gadu laikā. Ekonomisti norāda, ka patēriņa cenas mēneša laikā pieaugušas par gandrīz diviem procentiem, kas ir lielākais lēciens kopš 2022. gada.
Galvenais iemesls šādām izmaiņām ir nemierīgā situācija Tuvajos Austrumos, kas tiešā veidā ietekmē naftas cenas visā pasaulē. Sagaidāms, ka dārdzība turpinās pieaugt arī tuvākajos mēnešos, un šogad vidējā inflācija valstī varētu nostiprināties ap četru procentu robežu.
Degvielas cenas dzen inflāciju uz augšu
Marta inflācijas datus visvairāk ietekmēja tieši degvielas uzpildes stacijās redzamie skaitļi. Benzīna cena mēneša laikā pieauga par 11%, bet dīzeļdegviela kļuva dārgāka pat par ceturto daļu. Ekonomisti skaidro, ka transporta izmaksas veidoja vairāk nekā pusi no visa kopējā cenu kāpuma, salīdzinot ar februāri. Tas ir tiešs rezultāts militārajam konfliktam Tuvajos Austrumos, kas radījis bažas par naftas piegādēm un sadārdzinājis tās pārstrādi.
Papildus degvielai marta rēķinus palielināja arī sezonālas lietas un nodokļu izmaiņas. Piemēram, apģērbi un apavi martā tradicionāli kļūst dārgāki, un šoreiz cenas kāpa par gandrīz sešiem procentiem. Tāpat savu lomu nospēlēja akcīzes nodokļa palielināšana, kuras dēļ alkoholisko dzērienu cenas pakāpās par 3,5%. Tomēr bija arī dažas patīkamas ziņas – pārtikas cenas gandrīz nemainījās, un elektrība biržā kļuva lētāka par 5,4%, kas palīdzēja nedaudz mīkstināt kopējo triecienu iedzīvotāju makiem.
Kā Tuvo Austrumu konflikts ietekmē mūsu makus
Ekonomisti uzsver, ka inflācijas tālākā gaita Latvijā lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi un smagi turpināsies karadarbība Irānas reģionā. Ja naftas cena biržās turēsies ap 90 dolāriem par barelu, inflācija šogad varētu būt par nepilniem diviem procentiem augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Taču, ja situācija pasliktināsies un nafta sadārdzināsies līdz 120 dolāriem, trieciens būs daudz sāpīgāks – cenu kāpums Latvijā var pieaugt vēl par trīs procentpunktiem.
Dārgāka nafta nozīmē ne tikai dārgāku degvielu automašīnām. Tas ir sākums ķēdes reakcijai – dārgāka transportēšana sadārdzina gandrīz visas preces veikalos. Turklāt dabasgāzes cenu kāpums padara dārgāku minerālmēslu ražošanu, kas savukārt pēc laika palielina pārtikas cenas. Ekonomisti brīdina, ka var sākties arī “inflācijas rats”, kad iedzīvotāji lielās dārdzības dēļ sāk pieprasīt lielākas algas, un tas liek uzņēmējiem vēl vairāk celt cenas saviem pakalpojumiem.
Ko gaidīt tuvākajā nākotnē
Aprīlis, visticamāk, būs vēl viens mēnesis ar augstu inflāciju. Tiek prognozēts, ka gada griezumā cenu kāpums varētu pārsniegt četru procentu atzīmi. Ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka degvielas cenu pieaugums aprīlī joprojām būs mērāms ar divciparu skaitli. Cerība uz nelielu cenu kritumu maijā pastāv, taču tā ir ļoti trausla, jo pamiers Persijas līcī jebkurā brīdī var tikt pārtraukts. Pat ja miers saglabāsies, piegāžu kavēšanās un iztukšotās noliktavas var neļaut cenām kristies tik ātri, kā mēs gribētu.
Interesanti, ka šajā situācijā katrs iedzīvotājs dārdzību izjutīs citādi. Tiem, kuri ikdienā daudz pārvietojas ar auto, inflācija būs daudz augstāka nekā tiem, kuriem degviela nav liela izdevumu pozīcija. Labā ziņa ir tā, ka pirktspēja kopumā šogad varētu pat nedaudz pieaugt, jo algas joprojām tiecas uz augšu, tomēr pārliecības par nākotni šobrīd ir mazāk nekā parasti.
Lai kaut nedaudz bremzētu straujo degvielas sadārdzināšanos, valdība ir pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Šis solis gan nepadarīs degvielu lētu – tas spēs kompensēt tikai aptuveni sesto daļu no visa cenu kāpuma, ko izraisījuši notikumi Tuvajos Austrumos. Ekonomisti norāda, ka šis atbalsts ir drīzāk “kosmētisks” un kopējo inflāciju gadā samazinās vien par niecīgu daļu.
Tomēr speciālisti uzskata, ka mērķis arī nebija mākslīgi atgriezt cenas ziemas līmenī. Brīdī, kad pasaulē ir traucētas piegādes un naftas produktu trūkst, veicināt pārlieku lielu degvielas patēriņu nebūtu prātīgi. Galvenais uzdevums pašlaik ir palīdzēt ekonomikai pielāgoties jaunajiem apstākļiem un cerēt, ka globālie konflikti neatstās vēl smagākas sekas uz iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā.
