Maijs ir laiks, kad daba beidzot pa īstam mostas, un mēs sagaidām pirmos pērkona negaisus un ceriņu smaržu. Tas ir pavasara pēdējais mēnesis, kas kalpo kā tilts uz vasaru.
Laika vērotājs Vilis Bukšs savās prognozēs norāda, ka šis mēnesis solās būt diezgan ierasts. Nekādas krasas novirzes no normas pagaidām nav redzamas, un temperatūra kopumā būs tāda, kādu mēs to maijā parasti sagaidām.
Kāds laiks mūs gaida mēneša sākumā
Maija pirmajās divās nedēļās parasti dominē pavasarīgs siltums. Gaiss ir patīkams, un lielas lietavas šajā laikā parasti nav novērotas. Ja paveicas un pūš austrumu vai dienvidaustrumu vēji, termometra stabiņš saulainākajās pēcpusdienās var pakāpties pat virs plus 21 grāda atzīmes.
Tomēr pavasaris mēdz būt viltīgs. Kamēr dienā mēs baudām sauli, naktis var palikt pavisam dzestras. Tajās vietās, kur reljefs ir zemāks, bieži vien parādās salnas, kas īpaši jūtamas laikā, kad zied ievas. Ja gadās vēsākas dienas, lietu var pavadīt brāzmains vējš vai pat krusa, tāpēc dārza darbos vēl jābūt uzmanīgiem.
Izmaiņas maija otrajā pusē
Kad mēnesis pārsveras uz otro pusi, laika apstākļi mēdz kļūt svārstīgāki. Šajā posmā palielinās stipru pavasara lietusgāžu risks. Veci ticējumi vēsta – ja pavasara sākumā lielu palu nav bijis, tie var parādīties tieši pavasara beigās vai pat ap siena laiku. Zemākās vietas pēc šādām lietusgāzēm var uz laiku applūst.
Temperatūra mēneša beigās visbiežāk turēsies ap plus 20 grādiem. Tikai retos gadījumos tā pakāpsies nedaudz augstāk. Šāds silts un reizē mitrs laiks ir ideāls nosacījums, lai dabā strauji savairotos odi un knišļi, kas mēdz kļūt par diezgan traucējošiem pavadoņiem vakara pastaigās.
Ko par vasaru saka Jurģis un vēsturiskās zīmes
Interesanti pavērot, kas notika aprīļa beigās. Šogad 23. aprīlī, ko mēs pazīstam kā Jurģu dienu, pūta stiprs ziemeļrietumu vējš. Tautas gudrība vēsta, ka vējains Jurģis parasti nozīmē arī vējainu un nemierīgu turpmāko vasaru.
Vilis Bukšs arī atgādina par tā dēvēto “ievzieda vēsumu”. Vidēji reizi septiņos gados maijā uznāk aukstuma vilnis, kad naktīs sasalst zeme, bet dienās krīt krusa vai pat snieg “dzeguzes sniegs”. Otrs līdzīgs vēsuma brīdis parasti sakrīt ar laiku, kad plaukst ozoli. Tiklīdz ozoli sāk vērt vaļā lapas, dārzniekiem jābūt modriem, jo naktīs salna var “iekost” jaunajiem dzinumiem.
Dabas ritmi dārzā un mežā
Maijs ir laiks, kad dārzi sāk ziedēt un mežos parādās pirmās ēdamās sēnes. Bisītes un lāčpurni ir pirmie vēstneši, ar kuriem sākas īstā sēņu sezona. Ja vēlaties zināt, kad vislabāk stādīt kartupeļus, pavērojiet bērzus – nedēļu pēc tam, kad tie pilnībā salapojuši, zeme parasti ir gana iesilusi stādīšanai.
Arī putnu pasaule maijā kļūst skaļāka. Mēneša sākumā savas dziesmas sāk lakstīgalas, bet nedaudz vēlāk tām pievienojas vālodzes. Ap mēneša vidu atgriežas pēdējie gājputni, piemēram, svīres un mazie krūmu ķauķi. Tas ir arī laiks, kad daudziem meža iemītniekiem dzimst mazuļi, tāpēc mežā ieteicams uzvesties klusi un saudzīgi.
Svarīgākās maija dienas un ticējumi
Mūsu senči ļoti uzmanīgi vēroja konkrētus datumus, lai prognozētu ražu un turpmāko vasaru:
1. maijs (Lapu diena): Tiek uzskatīts, ka koki šajā dienā “asiņo”, tāpēc tos nevajadzētu aiztikt. Ja diena ir silta, mēneša beigas var atnākt ar aukstumu un lietu. 6. maijs (Jegora diena): Ja ievas sāk ziedēt pirms šī datuma, gaidāma karsta vasara. Šajā dienā senāk vēdināja drēbes, lai pasargātu tās no kodēm.
7. maijs (Jete): Šī ir labākā diena sīpolu stādīšanai, lai tie izaugtu lieli. Ja apkārt manāms daudz maijvaboļu, tas ir vēl viens signāls par karstu vasaru. 8. maijs (Staņislavs): Ja uz zemes redzami mazi slieku čuguriņi, tas nozīmē, ka zeme ir gatava sējai. Savukārt varavīksne šajā dienā var pastāstīt par labību – dzeltena krāsa sola labus miežus, bet zaļa – kviešus.
15. maijs (Lakstīgalas diena): Ja šajā dienā dzird lakstīgalu pogošanu, var droši sākt sējas darbus. Ja lakstīgalu sadzird pirmo, vasara būs saulaina, bet, ja pirmo dzird dzeguzi – lietaina. 25. maijs (Urbāns): Urbāns ir kā durvju vērējs vasarai. Ja rīts ir saulains un karsts, visa vasara varētu būt sausa un svelmaina.
27. maijs (Sidora diena): Šeit parādās sakarība starp kukaiņiem un ražu – ja ir daudz odu, būs daudz ogu, bet liels skaits knišļu sola bagātīgu sēņu vasaru. Maijs ir pārmaiņu mēnesis, kad katra diena dabā ienes kaut ko jaunu. Vērojot šīs zīmes, mēs varam labāk sagatavoties tam, ko mums atnesīs vasara.
