Latvijas uzņēmēji šobrīd aktīvi iestājas par atbalstu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, aicinot valsti piešķirt tai 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” uzskata, ka šis solis ir nepieciešams, lai saglabātu valstij svarīgus tiešos lidojumus.
Uzņēmēju organizācijas jau ir nosūtījušas vēstules Saeimai un valdībai, uzsverot, ka aviācija ir Latvijas ekonomikas “asinsrite”. Šāds finansiāls atbalsts palīdzētu uzņēmumam pārvarēt pašreizējās grūtības, kamēr tiek meklēts ilgtermiņa investors.
Kāpēc lidojumi ir tik svarīgi eksporta
Eksportētājiem tiešie reisi no Rīgas nav nekāda greznība, bet gan ikdienas darba nepieciešamība. “The Red Jackets” pārstāvji skaidro, ka lidsabiedrība ir jānodala no parasta transporta pakalpojuma – tā ir kritiska infrastruktūra, kas pielīdzināma valsts autoceļiem vai elektrotīklam. Ja tiešie reisi pazūd, uzņēmējiem jātērē daudz vairāk laika un naudas, lai nokļūtu pie klientiem vai partneriem ārvalstīs.
Sarežģīta loģistika un gari savienotie pārlidojumi padara Latvijas preces un pakalpojumus dārgākus. Tas tiešā veidā ietekmē to, cik konkurētspējīgi mēs esam starptautiskajā tirgū. Uzņēmumi valstīs, kurās ir spēcīgas nacionālās aviokompānijas, šobrīd ir labākā pozīcijā. Tāpēc spēcīga “airBaltic” tiek uzskatīta par stratēģisku rīku, kas ļauj Latvijas biznesam būt klātesošam tur, kur notiek lielākie darījumi.
Ekonomiskā ietekme un darba vietas
Aprēķini rāda, ka aviācijas pieejamība tiešā veidā ietekmē visas valsts labklājību. Ja tiešo reisu skaits pieaug par 10%, reģiona iekšzemes kopprodukts parasti palielinās par aptuveni pusprocentu. Tas nozīmē arī jaunas darba vietas ne tikai pašā aviokompānijā, bet arī daudzos saistītos uzņēmumos.
Pašlaik “airBaltic” strādā aptuveni 2800 cilvēku, kuri saņem labu atalgojumu un maksā nodokļus Latvijas budžetā. Šie darbinieki un viņu ģimenes ir tikai daļa no lielākas sistēmas. Aviācija uztur arī lidostas darbu, tūrisma nozari, viesnīcas un restorānus. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka ieguldījums 30 miljonu eiro apmērā atmaksāsies caur ekonomisko aktivitāti, ko nodrošina šī savienojamība.
Nauda pret stingrāku kontroli
Lai gan uzņēmēji atbalsta aizdevuma piešķiršanu, viņi neaicina dot naudu bez nosacījumiem. LTRK vadītāja Katrīna Zariņa uzsver, ka valstij ir jāpieprasa skaidrs plāns, kā uzņēmums strādās nākotnē. Atbalstam ir jābūt saistītam ar konkrētiem mērķiem un labāku uzņēmuma pārvaldību. Tas nozīmē, ka “airBaltic” vadībai būs precīzāk jāprognozē savi finanšu rezultāti un jākļūst atklātākai pret sabiedrību.
Eksportētāji arī norāda, ka “airBaltic” nav mūžīgi jāpaliek valsts īpašumā. Viņuprāt, valstij nav jābūt lielākajam akcionāram, un būtu jātuvinās uzņēmuma privatizācijai. Regulāras naudas injekcijas no valsts budžeta nav ilgtspējīgas, tāpēc šis 30 miljonu aizdevums tiek uztverts kā ārkārtas risinājums sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos.
Kas notiek ar uzņēmuma finansēm
Pēdējā laikā aviokompānija ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, tostarp vadības maiņu. Jaunais vadītājs Erno Hildēns jau iepriekš ir atzinis, ka uzņēmuma finanšu veselība ir jāuzlabo. Lai gan 2025. gadā zaudējumi bija ievērojami mazāki nekā gadu iepriekš, tie joprojām pārsniedza 44 miljonus eiro. Tajā pašā laikā uzņēmuma ieņēmumi aug, sasniedzot gandrīz 780 miljonus eiro gadā.
Pašlaik “airBaltic” ir atlikusi plānus par akciju kotēšanu biržā, jo tirgus situācija nav labvēlīga. Tā vietā uzņēmums mēģina piesaistīt privātos investorus. Ziemas periodam, kas aviācijā vienmēr ir finansiāli grūtāks, kompānijai varētu būt nepieciešami pat 100 līdz 150 miljoni eiro. Īstermiņa 30 miljonu aizdevums ir vajadzīgs tieši tagad, lai mazinātu zaudējumus, ko izraisīja nemieri Tuvajos Austrumos un to ietekme uz lidojumu plānošanu.
Pagājušā gada nogalē “airBaltic” akcionāru saimei pievienojās Vācijas aviācijas gigants “Lufthansa”, kam tagad pieder 10% akciju. Latvijas valsts joprojām saglabā kontrolpaketi ar vairāk nekā 88%. Šī sadarbība ar lielu starptautisku spēlētāju dod cerību uz stabilitāti, taču uzņēmēji sagaida vēl aktīvāku rīcību.
Sagaidāms, ka tuvākajā laikā valdība un Saeima vērtēs uzņēmēju lūgumu. Galvenais jautājums paliek – kā sabalansēt nepieciešamību saglabāt valstij kritiski svarīgos lidojumus ar atbildīgu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu. Uzņēmēji uzskata, ka atbilde slēpjas caurspīdīgā biznesa plānā un izmērāmos mērķos, kas ļautu “airBaltic” beidzot kļūt par pašpietiekamu un peļņu nesošu uzņēmumu.
