Aviācijas nozarē šobrīd valda nopietns saspīlējums, jo degvielas cenas strauji kāpj un pieaug bažas par tās pietiekamību. Eiropas lidostu organizācija “ACI Europe” brīdina, ka situācija var kļūt kritiska, ja tuvāko trīs nedēļu laikā neizdosies atjaunot brīvu kuģu kustību caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu.
Tieši Persijas līča reģions pasaulei nodrošina aptuveni pusi no visas nepieciešamās aviācijas degvielas. Ja krīze Tuvajos Austrumos neatslābs, energoresursu pieejamības problēmas Eiropā tikai padziļināsies.
Eksperti norāda, ka īpaši satraucoša situācija izveidojusies tieši pirms vasaras tūrisma sezonas sākuma, kad pieprasījums pēc lidojumiem tradicionāli pieaug. Lielās lidostas pagaidām jūtas drošāk, jo tām ir izveidoti zināmi degvielas krājumi, taču mazākās lidostas visā pasaulē var izjust deficītu daudz straujāk. Ja piegāžu ķēdes tiešām pārtrūks, tas neizbēgami ietekmēs gaisa satiksmes stabilitāti un savienojamību starp pilsētām.
“ACI Europe” ģenerāldirektors Olivjē Jankovecs vēstulē Eiropas Komisijai uzsvēris, ka šāda krīze var radīt smagas ekonomiskas sekas ne tikai aviācijas nozarei, bet arī tūrisma sektoram un vietējām kopienām.
Jau tagad vairākas lidsabiedrības ir spiestas reaģēt – dažas samazina reisu skaitu, bet citas ceļ biļešu cenas, lai segtu milzīgos izdevumus par degvielu. Skaitļi runā paši par sevi: Eiropā aviācijas degvielas cena nesen sasniedza rekordu – 1838 dolārus par tonnu, kas ir vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā pirms pašreizējā konflikta sākuma.
Izmaiņas “airBaltic” lidojumu grafikā
Dārgā degviela tiešā veidā ietekmē arī Latvijas nacionālo lidsabiedrību “airBaltic”. Uzņēmuma vadība ir lēmusi pārskatīt maija lidojumu grafiku, lai pielāgotos jaunajai realitātei. Šobrīd izmaiņas skars aptuveni 5 % no visiem reisiem, kas tiek plānoti no Rīgas bāzes. Tie ir atsevišķi lidojumi, kuru izpilde pašreizējos apstākļos vairs nav ekonomiski pamatota.
Lidsabiedrības pārstāvji skaidro, ka šāds solis ir nepieciešams, lai saglabātu visa pārējā lidojumu tīkla stabilitāti. Viens no pirmajiem lēmumiem ir pārtraukt lidojumus maršrutā uz Kauņu no 7. maija. Uzņēmums rūpīgi analizē katru reisu ik dienu, vērtējot pasažieru pieprasījumu un pieaugošās izmaksas. Ja prognozes rāda, ka konkrēts lidojums nesīs zaudējumus, tiek pieņemts lēmums par tā koriģēšanu vai atcelšanu. Parasti šādas izmaiņas raksturīgas ziemai, taču šogad straujais izmaksu lēciens spiež rīkoties arī vasaras sezonas sākumā.
Cilvēkiem, kuri plāno ceļojumus, šobrīd jārēķinās ar iespējamām izmaiņām, taču lidsabiedrība mierina, ka ietekme uz pasažieriem kopumā ir neliela. Ja kāds reiss tiek atcelts vai mainīts, “airBaltic” tieši sazinās ar klientiem un piedāvā alternatīvus variantus, kā nokļūt galamērķī bez pārlieku lielas kavēšanās. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki varētu pabeigt savus plānotos braucienus pat tad, ja nākas mainīt konkrēto lidojuma laiku.
Vienlaikus lidsabiedrības pārstāvji iesaka pasažieriem neaizmirst par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Tas ir papildu drošības spilvens situācijās, kad ģeopolitiski notikumi vai ekonomiskas krīzes var pēkšņi ietekmēt transporta nozari. Aviokompānija pateicas saviem klientiem par sapratni un pacietību, jo pašreizējie apstākļi tirgū mainās nevis pa dienām, bet pa stundām.
Valsts atbalsts un tālākās diskusijas
Sarežģītā finansiālā situācija, ko izraisījis degvielas cenu kāpums, likusi valdībai meklēt risinājumus “airBaltic” atbalstam. Ministru kabinets jau martā lēma aicināt Saeimu piešķirt aviokompānijai 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu. Šī nauda paredzēta, lai amortizētu konflikta radīto triecienu uzņēmuma finansēm, kas pēdējos mēnešos ir ievērojami pasliktinājušās.
Tomēr lēmuma pieņemšana Saeimā nav ritējusi tik gludi, kā cerēts. Politisko diskusiju un atsevišķu koalīcijas partneru iebildumu dēļ jautājuma izskatīšana tika atlikta. Gaidāms, ka deputāti pie šī jautājuma atgriezīsies 14. aprīlī. Pati aviokompānija uzsver, ka aizdevums ir kritiski svarīgs tieši šobrīd, lai pārvarētu straujo cenu lēcienu un nodrošinātu nepārtrauktu darbību laikā, kad energoresursu tirgus visā pasaulē ir kļuvis neprognozējams.
