Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd negaida strauju ienākumu kāpumu un prognozē, ka viņu maciņu saturs šogad paliks nemainīgs vai pat saruks. Tikai aptuveni katrs ceturtais aptaujātais cer uz algas pielikumu, liecina jaunākie “SEB bankas” un “Norstat” dati.
Šāds noskaņojums tieši atspoguļo pēdējo gadu ekonomiskos izaicinājumus un neskaidrību par nākotni. Cilvēki kļūst arvien piesardzīgāki, plānojot savus tēriņus un ikdienas pirkumus.
Kurš šobrīd jūtas visdrošāk?
Interesanti, ka skatījums uz nākotni ļoti atšķiras atkarībā no cilvēka vecuma. Paši lielākie optimisti šobrīd ir jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Gandrīz puse no viņiem tic, ka šogad nopelnīs vairāk. Arī cilvēki līdz 40 gadu vecumam kopumā jūtas drošāk nekā vecākās paaudzes.
Turpretī sabiedrības daļa, kas pārsniegusi 50 un 60 gadu slieksni, uz lietām raugās daudz skeptiskāk. Lielākā daļa senioru vispār negaida nekādas pozitīvas izmaiņas savās finansēs. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka jaunākiem cilvēkiem ir vieglāk mainīt darbu vai apgūt jaunas prasmes, kamēr vecāka gadagājuma cilvēki biežāk paļaujas uz stabilu, bet nemainīgu ienākumu plūsmu.
Skatoties uz Latvijas karti, optimisms visvairāk koncentrējas Rīgā un tās tuvumā. Tas ir loģiski, jo galvaspilsētā darba tirgus ir viskustīgākais un iespējas atrast labāk apmaksātu nodarbošanos ir lielākas. Turpretī Zemgalē un īpaši Latgalē cilvēki ir daudz bažīgāki. Tur iedzīvotāji biežāk pieļauj iespēju, ka viņu ienākumi varētu pat samazināties.
Arī nodarbošanās spēlē lielu lomu tajā, kā mēs jūtamies. Vispārliecinātākie par savu finansiālo stabilitāti ir studenti, biroju darbinieki un dažādu jomu kvalificēti speciālisti. Tajā pašā laikā tie, kuri strādā tirdzniecībā vai pakalpojumu sfērā, biežāk izjūt nenoteiktību. Šajās nozarēs algas bieži vien ir atkarīgas no klientu skaita un vispārējā patēriņa, kas šobrīd mēdz svārstīties.
Kā cilvēki maina savus iepirkšanās paradumus
Tā kā pārliecība par lielu ienākumu kāpumu ir zema, iedzīvotāji jau tagad ir ieslēguši “taupības režīmu”. Lielākā daļa cilvēku vairs neiepērkas impulsīvi. Aptuveni 60 % aptaujāto atzīst, ka pēdējā gada laikā regulāri meklē atlaides un īpašos piedāvājumus. Ja agrāk preces grozā likām bez liekas domāšanas, tad tagad salīdzinām cenas un gaidām izdevīgāko brīdi.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir sākuši rūpīgāk plānot tieši pārtikas iegādi. Tas nozīmē, ka cilvēki uz veikalu dodas ar sarakstu un retāk ļaujas mirkļa vājībām pie kases. Šāda pieeja palīdz izvairīties no nevajadzīgiem tēriņiem un pārtikas izmešanas miskastē.
Taupība skar ne tikai pārtikas veikalus, bet arī izklaidi un dzīves kvalitāti. Daudzi ir izvēlējušies retāk ieturēt maltītes ārpus mājas, dodot priekšroku gatavošanai pašiem. Tāpat katrs ceturtais ir samazinājis izdevumus saviem hobijiem, izklaides pasākumiem vai ceļojumiem. Arī jaunu apģērbu un apavu iegāde vairs nav prioritāte – cilvēki biežāk izvēlas lietot to, kas jau ir skapī.
Satraucoša tendence parādās veselības un uzkrājumu jomā. Katrs piektais iedzīvotājs atzīst, ka taupības dēļ retāk apmeklē ārstus vai atliek skaistumkopšanas procedūras. Daži ir bijuši spiesti atteikties no mājokļa remonta vai lielākas sadzīves tehnikas pirkšanas. Visnepatīkamākais ir tas, ka neliela daļa iedzīvotāju vispār pārtraukuši veidot naudas uzkrājumus, jo visas finanses tiek izlietotas ikdienas izdzīvošanai.
Ekonomista skatījums uz esošo situāciju
Bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šāds iedzīvotāju vērtējums ir saprotams. Pēdējie gadi ar augsto inflāciju un globālo nestabilitāti ir radījuši piesardzību. Latviešu mentalitātei vispār ir raksturīgi uz lietām raudzīties reālistiski vai pat nedaudz skeptiski, nevis lidināties mākoņos.
Tomēr dati rāda arī nevienlīdzību. Tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, mobilitāte un pieprasītas prasmes, joprojām jūtas stabili un redz izaugsmi. Savukārt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju vai tiem, kuri strādā mazāk aktīvos reģionos, drošības sajūta par rītdienu ir ievērojami zemāka. Šī plaisa starp dažādām sabiedrības grupām šobrīd iezīmējas ļoti skaidri.
