Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo ir nācis klajā ar negaidītu ierosinājumu Eiropas Komisijai. Viņš aicina par diviem gadiem atlikt jaunās darba samaksas caurspīdīguma direktīvas ieviešanu.
Galvenais iemesls šādam solim ir vēlme pasargāt uzņēmējus no lieka papīru darba un pārlieku lielas birokrātijas. Kamēr Latvija turpina gatavoties jaunajiem noteikumiem, Igaunija ir izvēlējusies piebremzēt.
Igaunijas pozīcija un cīņa ar birokrātiju
Igaunijas amatpersonas norāda, ka pašreizējā redzējumā direktīva uzliek pārāk lielu administratīvo slogu. Ministrs Erki Keldo uzsver, ka valsts joprojām pilnībā atbalsta pašu galveno mērķi – izskaust situācijas, kurās sievietes un vīrieši par vienādu darbu saņem dažādu algu. Tomēr Igaunija uzskata, ka šis mērķis ir jāsasniedz saprātīgā veidā.
Mērķis ir atrast līdzsvaru. No vienas puses, ir nepieciešama vienlīdzība, bet, no otras puses, uzņēmumus nedrīkst noslogot ar neskaitāmām jaunām atskaitēm. Igaunijas skatījumā šis likums pašlaik varētu nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma tieši procesa sarežģītības dēļ.
Situācija Latvijā ir citādāka. Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi vajadzīgos likuma grozījumus, un tagad lēmums ir Saeimas rokās. Līdz šim no Latvijas puses nav izskanējuši oficiāli iebildumi pret Eiropas Savienības noteiktajiem termiņiem vai prasībām.
Eiropas Savienības Padome šo direktīvu pieņēma jau 2023. gada pavasarī, un visām dalībvalstīm prasības būtu jāievieš līdz šī gada 7. jūnijam. Igaunijas lēmums apturēt šo procesu liecina par to, ka kaimiņvalsts ir gatava aizstāvēt savu uzņēmēju intereses pat tad, ja tas nozīmē termiņu kavēšanu.
Zviedrijas piemērs un kopīgās bažas
Igaunija savā nostājā nav vientuļa. Arī Zviedrija ir paudusi līdzīgas bažas un ierosinājusi pārskatīt direktīvas nosacījumus. Zviedri arī ir apturējuši izmaiņu virzību savos likumos, uzskatot, ka pašreizējais piedāvājums ir pārāk sarežģīts.
Kā norāda Keldo, Eiropas Komisijas jaunais sastāvs ir solījis strādāt pie tā, lai Eiropas uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgāki. Viņaprāt, tieši šis ir īstais brīdis, lai parādītu reālu rīcību un samazinātu birokrātisko slogu, nevis to palielinātu.
Igaunijas priekšlikumi Eiropas Komisijai ietver vairākus būtiskus punktus:
Mazo uzņēmumu pasargāšana: Mazajiem komersantiem jaunās prasības var būt pārāk dārgas un laikietilpīgas.
Atskaišu vienkāršošana: Samazināt to rādītāju skaitu, par kuriem uzņēmumiem ir jāziņo valstij.
Skaidrāka terminoloģija: Izmantot vienkāršākus un saprotamākus jēdzienus, lai uzņēmējiem nebūtu jātērē resursi sarežģītu juridisku tekstu skaidrošanai.
Ministrs uzskata, ka šāda pauze ļaus labāk sagatavoties un ieviest izmaiņas tā, lai tās reāli palīdzētu darbiniekiem, nevis tikai radītu jaunus kalnus ar dokumentiem uzņēmumu vadītāju galdos.
