Alla Pugačova ir vārds, kas komentārus neprasa. Viņa gadu desmitiem ir bijusi uz skatuves, kļūstot par īstu leģendu miljoniem cilvēku.
Tomēr pēdējā laikā sabiedrībā arvien biežāk apspriež nevis viņas jaunākās dziesmas, bet gan to, kas notiek prom no starmešu gaismām. Runa ir par viņas pašas tuviniekiem un viņu piemiņas vietu Maskavā.
Kuzminskas kapsētā atrodas dziedātājas vecāku un brāļa atdusas vietas, taču to pašreizējais izskats daudziem liek uzdot neērtus jautājumus. Kapu kopiņas izskatās pamestas, it kā tajās neviens nebūtu iegriezies gadiem ilgi. Tas šķiet pretrunīgi, zinot mākslinieces statusu un iespējas.
Bērnība nelielā dzīvoklī Maskavā
Alas Pugačovas dzīvesstāsts sākās Maskavā, rajonā pie Krestjanskaja Zastava. Viņa uzauga vienkāršā un diezgan šaurā dzīvoklī kopā ar vecākiem un jaunāko brāli Jevgeņiju. Toreiz nekas neliecināja par to, ka šī meitene kādreiz kļūs par PSRS tautas mākslinieci un dzīvos greznās pilīs. Viņas ģimene bija strādīgi un godājami cilvēki, kuriem bērnu audzināšana bija galvenā prioritāte.
Dziedātājas tēvs Boriss Mihailovičs bija apavu fabrikas tirdzniecības direktors. Viņš bija kara veterāns, kurš frontē bija zaudējis aci, un šī pieredze viņu darīja par stingru, bet taisnīgu cilvēku. Māte Zinaīda Arhipovna strādāja rūpnīcā personāla daļā.
Kamēr vecāki pavadīja garas stundas darbā, Alas un brāļa ikdienu lielā mērā pieskatīja vecmāmiņa Aleksandra Kondratjevna. Viņa bija tā, kura patiesībā izaudzināja bērnus un ielika viņos dzīves pamatus. Vecmāmiņa devās mūžībā 1966. gadā, bet tēvs aizsaulē devās1982. gadā, nodzīvojis vien sešdesmit četrus gadus. Māte aizgāja četrus gadus vēlāk.
Kaimiņos slavenībām, bet aizmirstībā
Pugačovas tuvinieki ir apglabāti Kuzminskas kapsētā, kas atrodas netālu no viņu kādreizējām mājām. Šī ir sena un vēsturiska vieta, kur atdusas daudzi pazīstami mākslinieki un sabiedriskie darbinieki. Šeit var atrast diktora Viktora Balašova, aktiera Aleksandra Beļavska un grupas “Ivanushki International” pirmā solista Igora Sorina kapa vietas.
Pašā kapsētas vecajā daļā sākotnēji atradās dziedātājas vecāku un vecmāmiņas kapi. Savukārt viņas brālis Jevgeņijs, kurš aizsaulē devās 2011. gadā, tika apglabāts jaunajā daļā, pavisam tuvu centrālajai ieejai.
Pirms vairākiem gadiem māksliniece nolēma pārapglabāt vecākus un vecmāmiņu blakus brālim, lai visa ģimene būtu kopā. Uz Jevgeņija pieminekļa ir lasāms uzraksts: “Atpūties no šīs trakās pasaules, brāli”. Turpat blakus Pugačova esot iegādājusies arī papildu zemes gabalu sev, lai nākotnē atrastos līdzās savējiem.
Skumjš skats uz piemiņas vietu
Lai gan zeme ir iegādāta un pieminekļi uzstādīti, šodienas skats ir drūms. Apmeklētāji stāsta, ka visas trīs kopiņas izskatās nekoptas. Starp pieminekļiem mētājas sausi zari, vecas lapas un pat tukšas plastmasas pudeles. Kādreiz noliktie ziedi ir sen sakaltuši, un apkārtne rada pamestības sajūtu.
Eksperti skaidro, ka parastās kapsētās par kārtību pie kapiem ir jārūpējas tuviniekiem. Valsts līdzekļi tiek piešķirti tikai tā saucamajām memoriālajām vietām, kur apglabāti valstiski nozīmīgi cilvēki vai vēstures varoņi. Tā kā Pugačovas vecāku kapiem nav šāda statusa, to uzkopšana ir tikai un vienīgi ģimenes atbildība. Ja pašiem nav iespējas atbraukt, kapsētas administrācija piedāvā algotu pakalpojumu – par salīdzinoši nelielu summu darbinieki var sakopt teritoriju.
Jautājumi par cieņu un saknēm
Šī situācija ir izraisījusi plašas diskusijas sabiedrībā un mūzikas industrijas pārstāvju vidū. Daudzi nesaprot, kāpēc tik turīga un ietekmīga persona nevar atrast laiku vai līdzekļus, lai nodrošinātu kārtību savu tuvāko cilvēku atdusas vietā. Tiek uzsvērts, ka runa nav par naudu, bet gan par attieksmi pret savām saknēm.
Mūsdienās cilvēki bieži maina dzīvesvietas, uzskatus un vidi, taču vecāku piemiņa parasti paliek nemainīga vērtība. Daži kritiķi norāda, ka pat tad, ja pati dziedātāja atrodas tālu prom, viņas pašreizējā vīra Maksima Galkina radinieki, kuri joprojām dzīvo Maskavā, varētu palīdzēt.
Tomēr izskatās, ka šobrīd neviens neuzņemas iniciatīvu. Tas daudziem liek aizdomāties par to, cik ātri spožā slava un ikdienas steiga var likt aizmirst pašus pamatus – cilvēkus, pateicoties kuriem viss ir sācies.
Lasi vēl: Kasiere no Valmieras atklāja kāpēc veikala klientiem uzdod jautājumu “Vai čeku vajadzēs”
Kasiere no Valmieras atklāja kāpēc veikala klientiem uzdod jautājumu “Vai čeku vajadzēs”
