Tomātu audzēšana pašu dārzā sniedz gandarījumu, ko nevar salīdzināt ar dārzeņu pirkšanu veikalā. Saulē sasilis, tikko plūkts tomāts ir pilnīgi cita pasaule – tas ir sulīgs, aromātisks un tam piemīt īsta garša.
Tomēr, lai tiktu pie šādas ražas, ir jāsaprot viena būtiska lieta: tomāts ir kaprīzs attiecībā uz mitrumu. Ja gribat veselīgus augus, parasta apliešana “uz aci” var izrādīties kļūda, kas sabojā visu sezonas darbu.
Cik daudz ūdens tomātam tiešām vajag?
Katram augšanas posmam ir savas prasības, un tomāts šajā ziņā nav izņēmums. Kamēr stāds ir pavisam mazs un tikko iedēstīts, tam pietiek ar aptuveni puslitru ūdens dienā. Tas palīdz saknēm nostiprināties, neizskalojot barības vielas. Taču situācija krasi mainās, iestājoties karstajām vasaras dienām. Liels, pieaudzis krūms, kas pilns ar augļiem, svelmē var “izdzert” pat divus litrus ūdens diennaktī.
Galvenais noteikums ir izvairīties no galējībām. Ja zeme būs pārāk sausa un tad pēkšņi saņems lielu devu ūdens, tomāti vienkārši saplaisās. Tas notiek tāpēc, ka mīkstums aug straujāk nekā miziņa spēj izstiepties. Savukārt pārlieku slapja zeme traucē saknēm elpot, un tās var sākt pūt. Vislabāk ir uzticēties savām sajūtām – iebāziet pirkstu zemē pāris centimetru dziļumā. Ja tur jūtat sausumu, ir pienācis laiks ķerties pie lejkannas.
Pareizais laiks un tehnika
Daudzi dārznieki pieļauj kļūdu, lejot ūdeni tieši uz lapām. Tomātam tas nepatīk. Mitras lapas ir kā atvērts ielūgums dažādām sēnīšu slimībām, jo īpaši bīstamajai lakstu puvei. Tāpēc ūdens jāvada tieši pie auga pamatnes, uz augsni. Svarīgi to darīt lēnām, lai mitrums tiešām iesūktos dziļi – aptuveni 20 centimetru dziļumā, kur atrodas galvenā sakņu sistēma.
Arī pulkstenim ir nozīme. Vislabāk tomātus laistīt agri no rīta. Tādā veidā augs paspēj padzerties pirms lielā karstuma, un jebkurš nejauši uzpilējis piliens uz lapām līdz pusdienlaikam jau būs nožuvis. Vakara laistīšana ir riskantāka – ja naktī ir vēss un augs paliek mitrs, slimības izplatās daudz straujāk.
Ūdens kvalitātei ir nozīme
Ne katrs ūdens tomātam garšo vienādi. Ideālā variantā dārzā vajadzētu būt lietus ūdens tvertnei. Lietus ūdens ir mīksts, tajā nav kaļķa, un tas parasti ir tādā pašā temperatūrā kā gaiss, kas augam nerada šoku.
Ja tomēr izmantojat krāna ūdeni, nelejiet to uzreiz no šļūtenes. Auksts ūdens pa tiešo no dziļurbuma var izraisīt sakņu stresu, kā rezultātā augs uz laiku pārstāj augt. Labāk ir ieliet ūdeni spaiņos vai mucā un ļaut tam pāris dienas nostāvēties. Tas ne tikai uzsils, bet arī ļaus izgarot hloram, ja tāds ir pievienots.
Tomātiem, kas aug siltumnīcā vai puķu podos uz terases, uzmanība vajadzīga dubultā. Atšķirībā no tiem, kas aug atklātā laukā, šie augi nekad nesaņem dabisko lietu. Tas nozīmē, ka visa atbildība par mitrumu gulstas uz jūsu pleciem. Siltumnīcā gaiss uzkarst daudz ātrāk, tāpēc zeme izžūst strauji.
Podu iemītniekiem ir vēl grūtāk – nelielais zemes daudzums saulē uzkarst un izkalst dažu stundu laikā. Ja audzējat tomātus podos, raugieties, lai tie būtu pietiekami lieli un tajos būtu caurumi liekā ūdens notecēšanai, jo “kājas ūdenī” tomātiem nepatīk tikpat ļoti kā sausums. Stabilas un regulāras rūpes ir tas, kas galu galā atnesīs gaidīto rezultātu – sarkanus, smaržīgus un veselīgus tomātus visai ģimenei.
