Atvērt šādus vēstures mistiskos vārtus šai meitenei nozīmēja atklāt svarīgu, tomēr konfrontējošu savas pagātnes daļu.
Šāds stāsts iedvesmo pašam paraudzīties savās saknēs un uzzināt, kāda ir bijusi mūsu senču pagātne un kādas asinis īsti mūsos plūst.
Mans vārds ir Sāra Katrīna, tomēr tas man nekad neko daudz nav nozīmējis. Esmu nosaukta savas vecvecmāmiņas vārdā, tomēr par viņu neko daudz neesmu zinājusi – tikai redzējusi viņas seju melnbaltās bildēs. Vairāk par savu vecvecāku vārdiem es nekā nezināju.
Šķir lapu tālāk, lai iepazītos ar raksta turpinājumu!
Tevi noteikti interesēs
- Tas sāksies no 16. augusta: Latvijas sinoptiķiem sliktas ziņas par gaidāmo laiku šajā nedēļas nogalē un nākošās nedēļas sākumāby Laura Andersone
- Kļūdas, ko sievietēm attiecībās vairs nevajadzētu darītby Rinalds Bergmanis
- Kritušos ābolus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt zemē: agronomi skaidro iemesluby Laura Andersone