Mēs dzīvojam šabloniskā un paredzamā pasaulē. Gandrīz viss ir rūpīgi iesaiņots un sistematizēts. Sabiedrība pastāvīgi cenšas saglabāt kārtību visās tās izpausmēs.
Bet tā ir tikai ilūzija. Mēs esam mācīti novērtēt virspusējus priekšstatus par simetriju.
Sakārtotība ir komforta spilvens, kas mums melo un pārliecina mūs, ka dzīve patiesībā nav haotiska nekārtība par kādu mēs to klusībā uzskatam.
Cenšoties iedibināt kārtību mēs parasti radām nekārtību. Iegādājoties jaunas drēbes vai apavus, mūsu skapji kļūst pārpildīti.
Izmetot atkritumus tie nonāk dabā un rada piesārņojumu.
Fiziķis Ādams Franks apgalvo:
Tas ir fizikas likums.
Patiesībā visums pretojas mūsu ilgtermiņa pūliņiem sakārtot haosu mūsu dzīvēs.
Tas notiek tādēļ, ka visumam patīk haoss.
Tik tiešām, lai arī cik cītīgi mēs censtos uzturēt lietas kārtībā, viss agri vai vēlu atkal kļūst nekārtīgs.
Mums nekārtībai daudz biežāk jāsaka “jā”, lai mēs spētu pieņemt visuma haotisko dabu.
Nekārtīgi cilvēki bieži tiek uzskatīti par apātiskiem un nelīdzsvarotiem indivīdiem, bet patiesībā tā nemaz nav.
Šķirsti tālāk, lai lasītu, kāpēc ir labi būt nekārtīgam:
Tevi noteikti interesēs
- Laika ziņu redaktors Toms Bricis atklāj, ka latvieši nav gatavi šādiem laikapstākļiem: zināms iemesls
- “Kā lai pasaka vecākiem, ka naudas restorānam un kino nav” Artūrs jautāja sievai
- Decembrī Latvijā no 5 cilvēkiem izkrāpti dzīvokļi – Elviss Strazdiņš brīdina kā nenonākt šajā situācijā
- Sinoptiķi ir mainījuši prognozes par šī gada pavasari: “Iespējams šogad nāksies izlaist”
- Pensionāri nopirka trešo saldētavu “Mums ir pietiekami daudz naudas, bet mums nav pietiekami daudz saprašanas”
- Ziemā kartupeļi ar olām man garšo labāk par gaļu: gatavoju šīs sātīgās vakariņas gandrīz katru dienu







